Kašmiras hinduistus atkal biedē draudu vēstules ar personas datiem
Kašmiras ielejā strādājošie hinduistu kopienas (panditu) ierēdņi saņēmuši jaunu draudu vēstuļu vilni ar savām adresēm un tālruņa numuriem, kas radījusi bažas par datu noplūdi un drošību. Notikums izraisījis arī politisku strīdu reģionā.
Kašmiras panditu — hinduistu minoritātes, kas 20. gadsimta 90. gados militantu sacelšanās laikā pameta musulmaņu vairākuma apdzīvoto Kašmiras ieleju — vidū atkal valda bailes pēc jaunas draudu vēstuļu kampaņas. Augusta pēdējā nedēļā izplatītajās vēstulēs minēti vairāki ierēdņi, kas ielejā strādā saskaņā ar Indijas federālo rehabilitācijas programmu, norādot arī viņu dzīvesvietas adreses Džammu, transportlīdzekļu numurus un tālruņus.
Valsts ierēdnis Anils Kauls DW pastāstīja, ka līdzīgas vēstules bija parādījušās jau augusta sākumā, taču jaunākajās papildus atklāti personas dati, kas izplatīti arī sociālajos tīklos. Viņš aicinājis iestādes noskaidrot noplūdes avotu.
Vēstules tiek saistītas ar maz zināmu grupējumu "United Liberation Council", ko drošības dienesti tur aizdomās par saistību ar Pakistānā bāzēto islāmistu grupējumu Lashkar-e-Taiba. Iestādes vēl nav apstiprinājušas ne vēstuļu autentiskumu, ne grupas eksistenci. Vēstulēs nošķirti panditi, kas nekad nav pametuši ieleju un tiek saukti par "drošiem", no tiem, kas atgriezušies saskaņā ar valdības programmu un tiek apsūdzēti darbā "svešu saimnieku" labā.
Politisks strīds
Jammu un Kašmiras Nacionālās konferences vadītājs Faruks Abdulla draudus nodēvēja par "sazvērestību", kuras mērķis esot aizkavēt reģionam 2019. gadā atņemtā štata statusa atjaunošanu. Viņa piezīmes par to, kāpēc citi hinduistu ierēdņi neesot apdraudēti, izraisīja kritiku no panditu organizācijām un valdošās BJP partijas.
Saskaņā ar valdības datiem kopš 1990. gada reģistrētas 44 167 kašmiriešu migrantu ģimenes, no kurām 39 782 bija hinduistu ģimenes. Kašmiras panditu cīņas komitejas vadītājs Sandžajs Tikū norādīja, ka draudi jāskata plašākā kontekstā — kopš 2022. gada notikušajām mērķtiecīgajām slepkavībām, un uzsvēra, ka atkārtotas sanāksmes ar iestādēm nav devušas rezultātus. Kopš 2022. gada oktobra jaunas apstiprinātas mērķtiecīgas slepkavības nav reģistrētas.
Eksperti norāda, ka drošība vien nebūs pietiekama — nepieciešama arī uzticības atjaunošana starp kopienām un ilgtermiņa samierināšanās process.
