Kaspars Breidaks par draudzību: kad rūpes par citiem padara tevi "lieku"

Improvizācijas teātra aktieris, pasniedzējs un pasākumu vadītājs Kaspars Breidaks publiski dalījies personiskās pārdomās par draudzību un tās nozīmi ikdienā.

Breidaks stāsta, ka studiju gados viņam bijusi pārliecība – draugiem jāpieskata cits citu, jo tad pašam ir mazāk jāraizējas. Tolaik viņš centies uzturēt plašu draugu loku un justies iesaistītam visu dzīvēs, veidojot it kā savstarpēju "informatoru tīklu", kas ļautu justies drošam par visu labklājību pat tad, ja pats nav klāt.

Pārmaiņas laika gaitā

Ar laiku situācija mainījusies – draugi paši sākuši labi tikt galā ar savstarpējo atbalstu, tāpēc Breidaks dažās attiecībās sajutis sevi kā lieku jeb, viņa vārdiem, "bezdarbnieku". Jo lielāka kļuvusi distance ar dažiem draugiem, jo mazāk viņš jutis tiesības piedalīties viņu priekos un bēdās, tostarp svinībās un grūtos brīžos.

Šie novērojumi likuši viņam pārvērtēt pieeju – vairs nemēģināt uzturēt ciešu saikni ar visiem paziņām, bet koncentrēties uz dažām patiesi nozīmīgām draudzībām. Šāda pieeja, pēc viņa domām, ļāvusi veidot jēgpilnākas attiecības.

Breidaks piemin vairākus draugus, kurus uzskata par saviem "ikdienas varoņiem" – Ģirtu un Aigu, kas rodot spēku drosmīgai rīcībai ikdienā, Ralfu, kas dalās piedzīvojumos, un Aleksi, kurš Līgo svētkos ar vienas brokastu pakas palīdzību izklaidējis vairākas ģimenes.

Noslēgumā aktieris uzsver, ka rūpes par draugiem viņam joprojām ir nozīmīgs dzīves uzdevums, un atzīst, ka viņa izpratne par draudzību turpina mainīties līdz ar pieredzi.