Katrs 11. mārciņas mārciņš no Lielbritānijas valsts līgumiem nonāk privātā kapitāla uzņēmumos
Pētījums atklāj, ka gandrīz 24,4 miljardi mārciņu jeb 8,8% no Lielbritānijas valdības izdevumiem par pakalpojumiem nonāk privātā kapitāla kontrolētos uzņēmumos, radot bažas par parādu slogu un peļņas maksimizēšanu uz pakalpojumu kvalitātes rēķina.
Saskaņā ar laikraksta The Guardian veikto izmeklēšanu, pagājušajā finanšu gadā (līdz 2025. gada aprīlim) 1 no katrām 11 mārciņām, ko Lielbritānijas valdība iztērēja ārpakalpojumu sniedzējiem, nonāca privātā kapitāla (private equity) kontrolētos uzņēmumos. Kopējā summa sasniedza gandrīz 24,4 miljardus mārciņu, kas ir 8,8% no visiem valsts līgumiem.
Pētījumā, kas balstīts uz publiskā sektora tirgus izlūkošanas firmas Tussell, finanšu datubāzes PitchBook un uzņēmumu reģistra datiem, pirmo reizi atklāts privātā kapitāla ietekmes mērogs Lielbritānijas sabiedriskajos pakalpojumos. Vietējās pašvaldības privātā kapitāla uzņēmumiem samaksājušas gandrīz 9,8 miljardus mārciņu (10% no to ārējiem izdevumiem), bet Nacionālais veselības dienests (NHS) – vairāk nekā 5 miljardus mārciņu (10,7% no tā ārējiem izdevumiem).
Nozīmīgākie saņēmēji ietver biznesa programmatūras uzņēmumu, ko kopīgi kontrolē Hg Capital un TA Associates (gandrīz 1 miljards mārciņu), un farmācijas un veselības aprūpes uzņēmumu Vitruvian Partners kontrolē (gandrīz 500 miljoni mārciņu). Transporta nozarē īpaši izceļas Arriva, kuru 2024. gadā iegādājās ASV privātā kapitāla fonds I Squared Capital.
Politiķi un ekonomisti pauduši bažas par privātā kapitāla uzņēmumu radīto “finanšu nestabilitāti un asu izmaksu samazināšanu”, jo tie bieži ir pārslogoti ar parādiem. Bijusī Zaļo partijas līdere Natālija Beneta šo parādību nodēvējusi par “finanšu pandēmiju”, uzsverot, ka peļņas gūšanas mērķis bieži vien ir pretrunā ar sabiedrības interesēm.
Savukārt Oksfordas Universitātes profesors Ludoviks Falipo norāda, ka galvenais risks ir nevis privātais kapitāls pats par sevi, bet gan augstais parādu līmenis un peļņas motīvs tādās jomās kā veselības aprūpe, kur valstij ir ierobežotas iespējas atteikties no pakalpojumiem. Domnīcas Centre for Local Economies izpilddirektore Sāra Longlenda piebilst, ka privātā kapitāla iesaiste rada “pretrunīgas motivācijas”, kas pazemina pakalpojumu kvalitāti, piemēram, aprūpes darbinieku zemās algas.
Privātā kapitāla un riska kapitāla nozares apvienība UK Private Capital aizstāv savu lomu, norādot, ka šie fondi veido aptuveni 9% no privātā sektora IKP un atbalsta ap 13 000 Lielbritānijas uzņēmumu, no kuriem 90% ir mazie un vidējie uzņēmumi. 2025. gadā nozare piesaistījusi 58,7 miljardus mārciņu, pārsvarā no ārvalstu investoriem.
