Kazārins: Militārā medicīniskā sistēma Ukrainā joprojām ir 'piemērotības fabrika'
Publicists Pavlo Kazārins kritizē Ukrainas mobilizācijas sistēmu, norādot, ka armijā joprojām nonāk cilvēki bez pienācīgas medicīniskās pārbaudes, kas rada problēmas gan budžetam, gan cilvēktiesībām.
Pavlo Kazārins, pazīstams ukraiņu žurnālists, paudis asu kritiku par valsts mobilizācijas un militārās medicīniskās ekspertīzes (VLK) sistēmu. Rakstā viņš atgādina, ka 2022. gada februārī, sākoties pilna mēroga karam, VLK praktiski nepastāvēja – armijā iesauca visus, kurus vien varēja, pat cilvēkus ar vienu roku, aklumu, onkoloģiju vai invaliditāti. Tolaik tas bija attaisnojami, jo ienaidnieks atradās tuvu un valstij vajadzēja laiku.
Tomēr pēc 4,5 gadiem situācija nav būtiski mainījusies. Kazārins atsaucas uz žurnālistisko izmeklēšanu par "Skeļa" pulku, kur daudzi iesauktie vispār nebūtu bijuši jāuzņem bruņotajos spēkos. Viņš norāda, ka sistēma nav izmantojusi iegūto laiku – armijā joprojām nonāk alkoholiķi, narkomāni, hroniski slimnieki un fiziski nederīgi cilvēki. Bieži vien viņiem tiek piešķirts zīmogs "pilnībā piemērots", kas visas pirmskara slimības pārvērš par "iegūtām dienesta laikā".
Šāda pieeja rada vairākas problēmas. Valsts tērē ievērojamus līdzekļus šādu karavīru uzturēšanai un ārstēšanai, bet nāves gadījumā izmaksā miljonus grivnu ģimenēm. Vēl ļaunāk – daži nokļūst vienībās, kurās pret viņiem izturas nežēlīgi, kļūstot par "trenažieriem" citu cietsirdībai.
Kazārins uzsver, ka problēmas sakne ir politiskās gribas trūkums. Armijas vadība nevēlas strīdēties, tāpēc piešķir atsevišķām vienībām karte-blanšu, lai tās "pārstrādātu" problemātisko kontingentu. Tajā pašā laikā 1,3 miljoni cilvēku ir rezervēti – vairāk nekā visi Aizsardzības spēki kopā. Autors brīdina, ka līdzīga nespēja skatīt realitātei acīs jau novedusi Krieviju pie sekām, un Ukrainai nevajadzētu atkārtot šīs kļūdas. Oktobrī var sākties Krievijas mobilizācija, bet Ukrainai joprojām trūkst gan politiskās gribas, gan efektīvas sistēmas, lai piesaistītu patiesi spējīgos.
