KDPO brīdina par pieaugošu spriedzi uz Ukrainas un Baltkrievijas robežas pēc Zelenska ultimāta

Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDPO) Pastāvīgās padomes priekšsēdētājs Viktors Vasiļjevs trešdien paziņoja, ka Maskavas vadītais militārais bloks ir pamanījis spriedzes pieaugumu starp Ukrainu un Baltkrieviju. Tas noticis pēc tam, kad Kijiva pagājušajā nedēļā draudēja veikt triecienus pa militāriem mērķiem Baltkrievijas teritorijā.

Vasiļjevs savus komentārus sniedza Sanktpēterburgas Starptautiskajā juridiskajā forumā, norādot, ka “situācija uz Ukrainas un Baltkrievijas robežas kļūst arvien saspīlētāka”. Šie izteikumi sekoja Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska ultimātam, kurš paziņoja, ka Ukrainas armija veiks triecienus pa sakaru stacijām Baltkrievijā, ja tās turpinās kalpot Krievijas uzbrukumiem. Viņš apgalvoja, ka šīs stacijas izmantotas nesenajos Krievijas triecienos pret Ukrainu. Intervijā Ukrainas televīzijai Zelenskis noteica vienu nedēļu termiņu, lai Baltkrievijas līderis Aleksandrs Lukašenko tās demontētu, pretējā gadījumā Ukrainas bruņotie spēki rīkošoties paši.

Situāciju vēl vairāk sarežģī incidents, kurā Krievijas un Baltkrievijas amatpersonas apgalvo, ka Ukrainas drons ietriecies autobusā ar Baltkrievijas jauniešu futbola komandu Krievijas pierobežā, nogalinot sievieti un ievainojot sešus cilvēkus, tostarp četrus bērnus. Ukraina noliedza, ka būtu mērķējusi uz autobusu, nosaucot apsūdzības par “provokāciju”.

Savukārt Lukašenko uzstāja, ka drons nācis no Ukrainas, taču līdz šim nav izmantojis incidentu kā ieganstu atbildes rīcībai. Viņš arī šī mēneša sākumā paziņoja, ka Baltkrievijai nav nodoma pievienoties Krievijas karam pret Ukrainu. “Mēs daudzkārt esam teikuši, ka ir absolūti nepieņemami, ja karš starp Ukrainu un Krieviju izplatās Baltkrievijas teritorijā,” viņš sacīja, piebilstot, ka Minska ir “ļoti neaizsargāta militārā ziņā”.

Saskaņā ar bijušo un esošo Krievijas un Eiropas amatpersonu teikto, Maskava esot sākusi “spiediena kampaņu”, lai ievilktu Baltkrieviju karā pret Ukrainu vai operācijās pret NATO kaimiņvalstīm. Lai gan Krievija 2022. gada iebrukuma sākumā izmantoja Baltkrievijas teritoriju kā placdarmu, Minska līdz šim ir izvairījusies no tiešas dalības karadarbībā, kaut arī abas valstis ir padziļinājušas militārās un ekonomiskās saites.