KEM: šoziem apkures izmaksas vidēji augs mēreni, bet atsevišķās mājsaimniecībās kāpums var būt būtisks
Klimata un enerģētikas ministrija prognozē, ka apkures izmaksas šajā sezonā valstī kopumā augs mēreni, taču granulu un biržas dabasgāzes patērētājiem atsevišķos gadījumos iespējams ievērojami lielāks sadārdzinājums.

Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) pārstāve Baiba Jākobsone aģentūrai LETA skaidrojusi, ka gaidāmajā apkures sezonā Latvijā vidēji sagaidāms mērens apkures izmaksu pieaugums, lai gan atsevišķos gadījumos iespējams arī būtisks kāpums. Ministrijas ieskatā augstākie cenu ekstrēmi nav saistīti ar vispārēju energoresursu deficītu, bet gan ar konkrētiem apkures veidiem un lokālām situācijām.
Kopš vasaras sākuma kurināmā tirgū bijusi saspringta situācija, bet šā gada sākuma salnas atkal aktualizējušas jautājumu par gatavību apkures sezonai. KEM kopš vasaras strādā pie kurināmā krājumu pietiekamības, pašvaldību un siltumapgādes uzņēmumu gatavības, kā arī atbalsta instrumentiem iedzīvotājiem.
Kam risks lielāks
Centralizētajā siltumapgādē lielāka atšķirība starp valsts vidējiem rādītājiem un atsevišķiem cenu lēcieniem gaidāma mazās, sadrumstalotās siltumapgādes sistēmās, kur nav iespējama kurināmā dažādošana un iepirkums noticis nelabvēlīgos apstākļos. Augstāks risks ir arī mājsaimniecībām, kas granulas iegādājušās dārgākā periodā, kā arī lieliem, vāji siltinātiem mājokļiem ar augstu granulu patēriņu. Mājsaimniecības ar biržai piesaistītu dabasgāzes apkuri jutīs tiešāku vairumtirdzniecības cenu ietekmi.
Vidējie skaitļi
KEM aprēķinājusi, ka 35 kvadrātmetru dzīvoklim apkures izmaksas varētu pieaugt par 2 līdz 10 eiro mēnesī, bet 100 kvadrātmetru privātmājai - par 20 līdz 40 eiro mēnesī atkarībā no apkures veida. Kopumā kurināmā pieejamība valstī vērtēta kā pietiekama, un centralizētās siltumapgādes tarifu vidējais pieaugums septembrī nepārsniedz 5%.
Lielāks atbalsts mājokļa pabalstam
Tieši lokālo cenu lēcienu dēļ KEM rosināja palielināt mājokļa pabalsta aprēķina koeficientus. Saeima 24. septembrī galīgajā lasījumā pieņēma attiecīgus grozījumus - no 1. novembra līdz 2027. gada 30. aprīlim koeficienti pieaugs dažādām grupām, tostarp pensionāriem un ģimenēm ar bērniem. Prognozēts, ka pabalsta saņēmēju skaits palielināsies par 2232 cilvēkiem līdz 37 610 personām, bet vidējais pabalsts personai augs no 149,19 līdz 174,11 eiro mēnesī.


