Kiberuzbrukums Francijā: hakeri pārkarsējuši lielveikalu ledusskapjus un saldētavas
Pagājušās svētdienas vakarā kiberuzbrukumā līdz 700 Francijas lielveikaliem attālināti mainīti ledusskapju un saldētavu temperatūras iestatījumi, un pārtika sabojājās. Parīzes prokuratūra sākusi izmeklēšanu, bet atbildīgie pagaidām nav zināmi.
Francijā īsi pirms pagājušās svētdienas pusnakts hakeri attālināti pārņēma tirdzniecības centru dzesēšanas iekārtu vadību un pacēla temperatūru ledusskapjos, saldētavās un vitrīnās. Uzbrukums skāra līdz 700 veikalu, tostarp tādu tīklu kā Intermarché, Coopérative U, Carrefour, Leclerc un Monoprix veikalus, kā arī mazākus neatkarīgus tirgotājus. Tas ir svarīgi, jo parāda, cik neaizsargātas pret kibersabotāžu ir ar internetu savienotas ikdienas iekārtas.
Kas notika
Temperatūra iekārtās, kas parasti uztur līdz -27 °C, tika paaugstināta virs 50 °C. Kādā Normandijas lielveikalā saldētavas sakarsa līdz 80 °C. Četru līdz sešu stundu laikā produkti vispirms atkusa, bet pēc tam sāka burtiski vārīties. Dažos veikalos karstums izraisīja ugunsgrēkus, iedarbojās ugunsdzēsības sprinkleri un radās ūdens bojājumi. Darbinieki izmeta tonnām bojātas pārtikas; Parīzes Issy-les-Moulineaux Intermarché veikalā darbs ar plauktu atjaunošanu ilga gandrīz līdz pusnaktij pirmdien.
Coopérative U vadītājs Dominiks Šelšers norādīja, ka uzbrukumā cietuši 80 no tīkla 2000 lielveikaliem, un nosauca to par bezprecedenta notikumu. Parīzes prokuratūra uzsākusi izmeklēšanu.
Kā tas kļuva iespējams
Hakeri izmantoja Dānijas uzņēmuma Danfoss piegādātos kontrolierus. Šīs iekārtas pieslēgtas internetam attālinātai apkopei un signalizācijai. Sākotnējie dati liecina, ka uzbrucēji atslēdza trauksmes sistēmas vai pagarināja atkausēšanas programmu. Danfoss paziņoja, ka nepilnības konstatējusi jau pērn un ilgi ieteikusi atjaunināt sistēmas vai nomainīt novecojušās, savukārt skartās iekārtas darbojušās ar novecojušu programmaparatūru. Francijas kiberuzbrukumu brīdināšanas centrs ANSSI apstiprināja, ka cieta arī veikali ar divu citu ražotāju kontrolieriem. Pētniece Marta Ribčinska norādīja, ka daudzas iekārtas, iespējams, izmantoja noklusējuma paroli.
Iespējamie vaininieki un sekas
Kiberdrošības uzņēmuma Wavestone pārstāvis Žeroms Bijuā min divus ticamākos scenārijus: jaunieši vai aktīvisti, kas vēlējušies demonstrēt savas spējas, vai valsts atbalstīts sabotāžas uzbrukums. Neviens pagaidām neesot uzņēmies atbildību, un identificēšana var aizņemt nedēļas vai mēnešus. Intermarché vadītājs Tjerī Kotijārs lēš, ka zaudējumi var sasniegt desmitiem miljonu eiro, un apdrošināšana tos, visticamāk, nesegs.
