Ķīnas jaunais etniskās vienotības likums paplašina tās jurisdikciju ārvalstīs

Ķīnas jaunais "Likums par etniskās vienotības un progresa veicināšanu", ko martā pieņēma Nacionālā Tautas kongresa, oficiāli stājās spēkā šonedēļ. Likuma mērķis esot veicināt etnisko harmoniju, taču cilvēktiesību aktīvisti brīdina, ka tas var tikt izmantots piespiedu asimilācijas attaisnošanai reģionos, piemēram, Tibetā un Siņdzjanā.

Īpašu starptautisku uzmanību piesaista likuma 63. pants, kas paplašina Ķīnas juridisko tvērienu ārvalstīs. Saskaņā ar šo pantu organizācijas un personas ārpus kontinentālās Ķīnas, kas veic noziegumus, kuru mērķis ir graut etnisko vienotību vai veicināt šķelšanos, var saukt pie juridiskās atbildības saskaņā ar likumu.

Apvienoto Nāciju speciālie referenti minoritāšu un kultūras tiesību jautājumos kritizējuši likumu, norādot, ka tas var attaisnot etnisko minoritāšu piespiedu asimilāciju. Arī Starptautiskā Amnesty International organizācija paudusi bažas, ka 63. pants var tikt izmantots transnacionālām represijām pret ārvalstīs dzīvojošiem ķīniešu aktīvistiem, jo Ķīna esot izveidojusi neoficiālu "policijas iecirkņu" tīklu.

Savukārt Taivānas prezidents Viljams Lai Čin-te aicinājis pilsoņus būt piesardzīgiem, ceļojot vai dzīvojot Ķīnā, un solījis turpināt uzraudzīt situāciju. Taivāna, kuru Ķīna uzskata par savu teritoriju, jau iepriekš pastiprinājusi ceļošanas brīdinājumus pēc tam, kad Ķīna noteica, ka "nelokāmus" Taivānas neatkarības atbalstītājus var tiesāt aizmuguriski un sodīt ar nāvi.

Ķīnas amatpersonas uzsver, ka 63. pants ir likumīgs un nepieciešams, un vaino Rietumu medijus par likuma sagrozīšanu, to dēvējot par "garo roku jurisdikciju".