Ķīnas jaunais etniskās vienotības likums: solis piespiedu asimilācijas virzienā?
Ķīnā stājies spēkā jauns etniskās vienotības likums, kas stiprina mandarīnu valodas lomu un paredz cīņu pret separātismu, bet kritiķi brīdina par minoritāšu tiesību eroziju un iespējamu ietekmi ārpus valsts robežām.
Ķīnas jaunais etniskās vienotības likums ir stājies spēkā, izraisot plašas diskusijas par tā ietekmi uz valsts nacionālo minoritāšu tiesībām. Likums nosaka mandarīnu valodu par primāro valodu izglītībā, oficiālajā saziņā un sabiedriskajās telpās visā Ķīnā. Pekina apgalvo, ka likuma normas par sociālo kohēziju un separātisma novēršanu nāks par labu ikvienam.
Tomēr ārvalstu aktīvisti norāda, ka šis likums vēl vairāk samazinās tādu grupu kā uiguru un tibetiešu tiesības. Viņi jo īpaši brīdina par klauzulu, kas ļauj Ķīnai rīkoties pret likuma pārkāpējiem arī ārpus valsts robežām. Šī kritika izskanējusi arī no Taivānas, kuras valdība uzsver, ka likums var tikt izmantots pret režīma kritiķiem.
Debašu dalībnieki ir Einars Tangens (Centre for International Governance Innovation), Zumretajs Arkins (World Uyghur Congress) un Viljams Jangs (International Crisis Group), kuri pauduši dažādus viedokļus par likuma iespējamo ietekmi uz etniskajām attiecībām un starptautisko situāciju.
