Kino kritiķe Prončenko: Nolana “Odiseja” mūžīgo tekstu padarījusi neiespējami aktuālu

Kino kritiķe Zinaīda Prončenko raidījumā “Vasaras horizonts” dalījusies ar vasaras skatīšanās ieteikumiem un komentējusi aktuālo kino situāciju. Pēc viņas teiktā, šovasar īres tirgu sadala Kristofera Nolana “Odiseja” un filma “Zirnekļcilvēks: Pilnīgi jauna diena”, kas jau labojusi rekordus un kļuvusi par otro veiksmīgāko filmu vēsturē. Šādos gadījumos kritiķe iesaka pievērsties arī retro klasikai. Viņa min 1989. gada filmu “Lieliskie Beikeri brāļi” ar jauno Džefu Bridžisu un Mišelu Feiferi. Šī loma Feiferei atnesa “Zelta globusu”, bet filma bijusi Oskara nominante. Tā ir stāsts par diviem mūziķu brāļiem, kuri sacenšas par Feiferes varones sirdi, un par mīlestības mokām.

Vaicāta, vai agrāk filmas bijušas labākas, Prončenko norāda, ka nostalģija ir dabiska, īpaši gados vecākiem skatītājiem, un pati sevi pieskaita šai grupai. Pašlaik pasaule pārdzīvo sarežģītu laiku, tāpēc šķiet, ka agrāk bijis labāk, lai arī toreiz bijis grūti. Holivuda, tāpat kā visa pasaule, ne vienmēr piedzīvo skaidrus laikus, tomēr pērn bijusi gandrīz ideāla filma “Cīņa par cīņu” (krieviski “Битва за битвой”). Tāpēc kritiķe nesteidzas ar katastrofāliem secinājumiem.

Viņa uzskata, ka Nolana “Odiseja” ir gandrīz ideāla ekranizācija, jo tā mūžīgo tekstu padarījusi neiespējami aktuālu un likusi vibrēt dvēselēm, kuras no “Odisejas” notikumiem šķir tūkstošgades. Filma ir stāsts par vēlmi atgriezties mājās un laikā, kad ir labi, un tas, pēc kritiķes domām, ir šodienas galvenā emocija.

Tallinā 18. augustā notiks tikšanās ar kinokritiķiem Zinaīdu Prončenko un Antonu Doļinu. Pasākuma tēma: “Visu laiku labākās filmas. Un kurš tā izlēmis?” Prončenko stāsta, ka viņu un Doļina gaumes ir pilnīgi atšķirīgas, un viņi spriedīs, balstoties uz kādu sarakstu. Viņa atklāj, ka viņas sarakstā nebūs “Lielā Lebovska”, lai gan to noteikti vērts noskatīties; iespējams, tas būs Doļina izvēle. Sarakstus viņi tur viens no otra slepenībā. Prončenko atklāj, ka viņas sarakstā būs “Džekija Brauna” — viena no Kventina Tarantīno nenovērtētākajām filmām, kuru viņa dēvē par pilnīgi izcilu.