Klimata pārmaiņas maina Eiropas vīnkopības karti
Karstums un sausums liek Francijas vīnkopjiem ražu novākt jau augustā, savukārt vīna audzēšana izplatās uz ziemeļiem — līdz Skandināvijai un Lielbritānijai. Eksperti tomēr brīdina, ka par nozares pilnīgu pārbīdi runāt vēl pāragri.
Šogad Francijas vīnkopji raksturo neierastu ainu — vīnogu ražas novākšana daudzviet sākas jau augustā, lai gan vēl pirms trīsdesmit gadiem tā parasti norisinājās septembra beigās vai pat oktobrī un novembrī. Par to stāsta vīna žurnāliste Alīsija Dorē, uzsverot, ka šī agrīnā ražas novākšana liecina par satraucošām klimata pārmaiņu sekām.
Situāciju pasliktina arī meži, kas šogad Žirondas departamentā dienvidrietumu Francijā jau iznīcinājuši vairāk nekā 40 000 hektāru — tas apdraud vienu no valsts nozīmīgākajām ekonomikas nozarēm.
Vīna audzēšana virzās uz ziemeļiem
Paaugstinoties globālajai temperatūrai, vīna ražošana kļūst iespējama arī tādās vietās kā Anglija un Dānijas sala Bornholma, stāsta Dorē. Tomēr Burgundijas Vīna un stipro dzērienu biznesa skolas pasniedzējs Igo Seijī uzsver, ka par būtisku nozares pārbīdi vēl pāragri runāt — atsevišķi Norvēģijas un Zviedrijas vīna dārzi gan jau sasnieguši ekonomisku ilgtspēju, taču orientēti galvenokārt uz vietējo tirgu, neeksportējot produkciju.
Spānija joprojām saglabā vadību pasaulē pēc vīnogulāju platības (930 000 hektāru), seko Francija (783 000 ha), Ķīna, Itālija un Turcija. Tomēr Spānijas platības samazinās, un eksperti brīdina, ka līdz 2050. gadam liela daļa valsts var iegūt tuksnesim līdzīgu klimatu, apdraudot ražošanu ūdens trūkuma dēļ.
Pielāgošanās stratēģijas
Francijas vīnkopji izmanto dažādas metodes ražas glābšanai — ražas novākšanu naktī, lai izvairītos no vīnogu oksidācijas karstumā, lapotnes veidošanu vīnogu aizsardzībai, dabīgu saules aizsargkrēmu izmantošanu un augsnes mikroorganismu saglabāšanu ar seguraugiem. Daži audzētāji pat izrauj esošos stādus un aizstāj tos ar sausumizturīgām šķirnēm.
Karstums paātrina vīnogu nogatavošanos, palielinot cukura un samazinot skābuma līmeni, kas maina tradicionālo Francijas vīnu raksturu. Vīnkopjiem jāizvēlas — novākt ražu agrāk, saglabājot skābumu, vai pieņemt būtiski atšķirīgu vīna garšu.
Daži Francijas vīndari, kuriem svarīgs skābums, jau investē Anglijas vīna dārzos, jo klimats tur kļuvis piemērots šampanieša šķirnēm. Savukārt Zviedrijā strādājošais vīndaris Romēns Šišerī brīdina, ka plaša mēroga vīnkopība tur būtu riskanta un dārga, jo jaunie stādi grūti pārcieš skarbās ziemas.
