Klimata pārmaiņas pastiprina Eiropas sausumu – vainojams karstums, ne lietus trūkums
Cilvēku izraisītās klimata pārmaiņas ir pastiprinājušas Eiropas mēroga sausumu, un galvenais vaininieks ir ekstremālais karstums, nevis zemie nokrišņi, secinājuši zinātnieki.
Starptautiska zinātnieku komanda ceturtdien paziņoja, ka cilvēka darbības izraisītās klimata pārmaiņas ir saasinājušas sausumu Eiropā, kur par galveno iemeslu kalpo ārkārtējais karstums, nevis mazais lietus daudzums. Kontinentu skāris nopietns sausums – valstis no Francijas līdz Rumānijai saskaras ar izžuvušām upēm, ūdens ierobežojumiem un postošiem meža ugunsgrēkiem pēc rekordkarstā jūnija.
Jaunā pētījumā, ko veica World Weather Attribution grupa, atklāts, ka pašreizējais karstāks klimats ir paātrinājis mitruma zudumu no Eiropas augsnēm, ezeriem un upēm, palielinot ļoti sausas vides iespējamību. Lai gan pavasarī lielā daļā Eiropas nokrišņi bija zem vidējā līmeņa, tieši klimata radītais karstums padarījis sausumu "nopietnāku", sacīja pētījuma līdzautore Mariama Zaharia no Imperial College Londonas.
"Kopumā mūsu rezultāti rāda, ka šis sausums galvenokārt nav stāsts par maziem nokrišņiem, bet gan par siltāku atmosfēru, kas rada lielāku mitruma deficītu uz zemes," skaidroja Zaharia. "Tas nozīmē, ka pat reģionos, kur nokrišņu daudzums ir mainījies maz vai prognozējams sezonāls pieaugums, sausuma risks turpina pieaugt." Zinātnieki skaidro, ka siltāka atmosfēra spēj uzņemt aptuveni par 7% vairāk ūdens tvaiku uz katru 1°C temperatūras paaugstināšanos. Kopš 1850.–1900. gada planēta ir sasilusi par aptuveni 1,4°C, galvenokārt ogļu, naftas un gāzes dedzināšanas dēļ.
'Izsalkusi' atmosfēra
Zinātnieki norāda, ka klimata pārmaiņas padara postošus notikumus, piemēram, sausumus, plūdus un karstuma viļņus, biežākus un intensīvākus, un Eiropa ir visstraujāk sasilstošais kontinents pasaulē. Jūnijs bija karstākais jūnijs, kāds jebkad reģistrēts Rietumeiropā, saskaņā ar Copernicus Climate Change Service datiem, un nežēlīgais karstuma vilnis izraisīja tūkstošiem nāves gadījumu.
Pētījuma līdzautors Dominiks Šūmahers no ETH Cīrihes žurnālistiem stāstīja, ka karstums bijis tik liels, ka pat reģioni ar samērā slapju ziemu dažus mēnešus vēlāk bija izžuvuši. "Ja ir arvien karstāks gaiss, tas izsūc augsni sausu. Tad kļūst vēl karstāks, un augsne kļūst vēl sausāka," viņš piebilda, norādot, ka šī straujā izžūšana arī veicinājusi meža ugunsgrēku risku.
Pētījumā zinātnieki no Eiropas, ASV un Apvienotās Karalistes izmantoja laikapstākļu datus un datorabmodelus, lai salīdzinātu sausumu mūsdienu karstākajā pasaulē ar klimatu, kas bija par 1,4°C vēsāks. Viņi atklāja, ka ārkārtīgi sausa augsne Rietumeiropā šodien ir piecas reizes biežāka nekā pasaulē bez klimata pārmaiņām, bet Austrumeiropā – 11 reizes biežāka. Īpaši augstais iztvaikošanas pieprasījums – atmosfēras spēja izvilkt mitrumu no augsnes un augiem –, kas novērots no aprīļa līdz jūnijam Rietumeiropā, bija aptuveni 80 reižu biežāk sastopams. "Tā kā atmosfēra tagad ir izslāpusi, tas pats nokrišņu deficīts, kas pirmsindustriālā klimatā nebūtu izraisījis sausumu, tagad var novest pie nopietnāka notikuma," secināja Zaharia.
