Klimata sasilšana varētu būt veicinājusi postošos plūdus Nepālā
Nepālas un Tibetas pierobežā plūdos gājuši bojā aptuveni 160 cilvēku, un simtiem vēl tiek meklēti. Zinātnieki norāda, ka katastrofu, visticamāk, izraisījis ledāja gabala nogruvums, ko saasina klimata sasilšana.
Trešdien Nepālas un Tibetas kalnainajā pierobežā plūdu viļņa dēļ dzīvību zaudējuši aptuveni 160 cilvēku, bet simtiem, tostarp vairāki desmiti ārvalstu tūristu, joprojām tiek meklēti. Sociālajos tīklos publicētajos video redzams, kā cilvēki bēg no ūdens sienas, kas aizskalojusi ēkas un transportlīdzekļus.
Sākotnējā satelītattēlu analīze un Nepālas valdības ziņojumi liecina, ka plūdus, visticamāk, izraisījusi nogruvuma lavīna pēc tam, kad no ledāja atrāvās un vairākus simtus pēdu nokrita liels ledus gabals. Kā norāda Britu Kolumbijas Ziemeļu universitātes ģeogrāfijas asociētais profesors Džozefs Šī, reģiona ledāji atkāpjas un kļūst arvien nestabilāki.
Kopš 2000. gada pasaules ledāji zaudējuši aptuveni 5 procentus sava ledus, taču atsevišķos reģionos ietekme ir daudz smagāka — Nepālas ledāji laikā no 1970. līdz 2010. gadam zaudējuši gandrīz ceturto daļu savas platības, un vairāk nekā 160 mazāki ledāji valstī izzuduši pilnībā. Pētījumi liecina, ka gandrīz 40 procenti pasaules ledus varētu izzust, ja neizdosies noturēt sasilšanu zem 1,5 grādiem pēc Celsija.
Šī skaidro, ka atkāpjoties ledāji zaudē spēju noturēt nogulumus, kas var izraisīt nogruvumus, savukārt aiz sevis tie atstāj ar ūdeni pildītus ezerus augstākos kalnu apgabalos. Ja šādā ezerā iekrīt nogruvums, tas var izraisīt applūšanu un dambja katastrofālu sabrukumu — tā sauktos ledāja ezera izplūdes plūdus. Divi šādi gadījumi Nepālā notikuši pagājušajā gadā, un pētnieki brīdina, ka miljoniem cilvēku pasaulē dzīvo līdzīgu risku zonā.
Trešdienas katastrofa gan drīzāk saistīta ar ledus masas sabrukumu, kas nogāzās lejā ielejā. Kalgari universitātes ģeologs Daniels Šugars laikrakstam The New York Times sacīja, ka satelītattēli liecina — apmēram 2000 pēdu platais ledus gabals, iespējams, nokritis gandrīz 4000 pēdu augstumā, krišanas spēkam sasmalcinot ledu ūdenī. Reiteram viņš piebilda, ka nedēļas sākumā uz ledāja bijušais sniegs varēja būt izkusis siltā laika dēļ, tomēr uzsvēra, ka par precīzu cēloni vēl pāragri spriest. Pēc ASV Ģeoloģijas dienesta datiem, sabrukums un nogulumu plūsma bijusi tik spēcīga, ka reģistrēta kā 5,2 magnitūdas seismisks notikums.
Līdzīgi ledāju sabrukumi ar postošām sekām notikuši arī citur — pagājušajā gadā Šveicē ledājs apraka ciematu, bet 2022. gadā Itālijā ledāja sabrukumā gāja bojā 11 alpīnisti. Abi gadījumi saistīti ar temperatūras paaugstināšanos. Šī norāda, ka vasarā sasilšana, kušana un liels ūdens daudzums, kā arī kalnu mūžīgā sasaluma atkušana padara iepriekš iesalušus ledus un akmens blokus mobilus un nestabilus.
