Klimatologi: ekstrēmais karstums Eiropā ir klimata pārmaiņu rezultāts
Klimata pētnieki norāda, ka bez cilvēka radītās globālās sasilšanas šīs nedēļas ārkārtējais karstuma vilnis Rietumeiropā nebūtu iespējams. Pētījums liecina, ka šādu notikumu iespējamība pēdējās desmitgadēs ir ievērojami pieaugusi.
Saskaņā ar klimatologu teikto, šonedēļ Rietumeiropu pārņēmušais karstuma vilnis, kas vietām pacēlās virs 40 grādiem pēc Celsija, ir tiešs cilvēka darbības izraisītu klimata pārmaiņu rezultāts.
Piektdien publicētais pētījums, ko veica organizācija World Weather Attribution, kurā apvienojušies zinātnieki no Londonas Impērijas koledžas un Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness Klimata centra, salīdzināja pašreizējo karstuma vilni ar 1976. un 2003. gada ekstremāli karstajām vasarām Eiropā.
Pētījuma vadošais autors Teodors Kīpings no Londonas Impērijas koledžas norādīja, ka pēdējo 50 gadu laikā šādas karstuma viļņu iespējamība ir milzīgi palielinājusies. Viņš uzsvēra, ka bez klimata pārmaiņām šāds notikums jūnijā būtu neiespējams.
- gadā globālā vidējā temperatūra bija tikai par 0,3 grādiem augstāka nekā pirmsindustriālā laikmetā, bet līdz 2003. gadam tā sasniedza 0,6 grādus, bet pērn jau 1,4 grādus. Zinātnieki ir vienisprātis, ka sasilšanas dēļ karstuma viļņi kļūst arvien biežāki un intensīvāki.
Pētījumā arī konstatēts, ka šonedēļ reģistrēto dienas temperatūru atkārtošanās varbūtība tagad ir desmit reizes lielāka nekā 2003. gada anomāli karstajā vasarā, kad no karstuma gāja bojā 70 000 cilvēku. Nakts temperatūru iespējamība ir aptuveni simts reizes lielāka nekā pirms 23 gadiem.
Ietekme uz veselību
Pētnieki analizēja arī datus no aptuveni 850 Eiropas pilsētām un atklāja, ka gandrīz 45% pilsētu tika pārspēti vēsturiskie mitrā termometra rādītāji. Mitrā termometra rādītājs apvieno sauso gaisa temperatūru un mitrumu, un to izmanto, lai novērtētu karstuma ietekmi uz veselību, jo tas atspoguļo ķermeņa spēju atvēsināties svīšanas ceļā.
Kīpings brīdināja, ka, ņemot vērā rekordlielos rādītājus, šī karstuma viļņa ietekme uz veselību, visticamāk, būs ārkārtīgi nopietna. Daudzās Eiropas galvaspilsētās tika reģistrēts karstākais trīs dienu periods kopš 1950. gada, kad sākās ticamu datu vākšana.
Kīpings atzīmēja, ka globālās sasilšanas dēļ šādas ekstremāli augstas temperatūras vasaras mēnešos tagad regulāri sagaidāmas daudzās galvaspilsētās. Pētījums arī parādīja, ka dabas klimata parādība El Ninjo, kas tikai sākas Klusā okeāna tropu daļā, neietekmē pašreizējo karstuma vilni Eiropā.
