Klimatologs: Polijas zemniekiem jāgatavojas straujām laikapstākļu svārstībām
Poznaņas Dabaszinātņu universitātes klimatologs prof. Bogdans Hoiņickis uzsver, ka lauksaimniekiem klimata pārmaiņu apstākļos arvien svarīgāks kļūst ūdens bilance, augsnes stāvoklis un spēja pielāgoties. Garāks veģetācijas periods pats par sevi nenozīmē augstāku ražu.
Polijas lauksaimniekiem jāgatavojas krasām laikapstākļu svārstībām: sausumam, karstumam un salnām. To nozares portāla topagrar.pl publicētā sarunā uzsvēra klimatologs prof. Bogdans Hoiņickis (Bogdan Chojnicki) no Poznaņas Dabaszinātņu universitātes. Sarunā ar izdevniecības AgroHorti Media direktoru Karolu Bujočeku viņš skaidroja, ka garāks veģetācijas periods vēl negarantē augstākas ražas.
Nokrišņu daudzums nav viss
Zemniekiem arvien svarīgāk kļūst ūdens bilance: cik ūdens nokrīt, kad tas notiek un cik ilgi paliek augsnē. Pēc profesora teiktā, pat ja nokrišņu kopsumma būtiski nesamazinātos, to sadalījums var kļūt nelabvēlīgāks. Spēcīgu lietusgāžu laikā daļa ūdens ātri notek, neuzsūcoties augsnē, bet augstāka temperatūra pastiprina iztvaikošanu. Tāpēc bezlietus periodos sausums var kļūt dziļāks.
Augsne un ūdens aizture
Galvenā aizsardzība pret sausumu ir augsnes kvalitāte: tās struktūra, organisko vielu saturs un spēja noturēt ūdeni. Tas īpaši svarīgi vājākās augsnēs. Sarunā minēti arī lauku koku joslas un vēja aizsargjoslas, kas samazina vēja ātrumu un palīdz saglabāt ūdeni, taču var konkurēt ar vēlmi maksimāli izmantot lauka platību.
Profesors arī norādīja, ka ūdens aizture sākas laukā, ne tikai ūdenskrātuvēs. Pārāk ātra ūdens novadīšana ar grāvjiem var saasināt tā trūkumu.
Agrāks pavasaris un salnas
Siltāks klimats nenozīmē, ka salnu risks izzūd. Ja veģetācija sākas agrāk, augi var nonākt jutīgās attīstības fāzēs pirms salnu briesmu beigām. Temperatūras kritums ziedēšanas laikā var radīt smagus zaudējumus, piemēram, augļu dārzos un vīna dārzos. Zemniekiem nevajadzētu atteikties no ziemcietīgām šķirnēm, pamatojoties uz siltākām ziemām.
Mazāk sniega, vairāk atkarības
Sniega sega darbojas kā dabiska ūdens krātuve. Ja sniega ir mazāk, zemnieki vairāk atkarīgi no pavasara nokrišņiem, kas ne vienmēr pienāk laikā.
Nākamajos gados saimniecībām būs jāpielāgo tehnoloģijas un kultūraugu struktūra vietējiem apstākļiem. Vājākajās augsnēs ražošanas saglabāšanai varētu būt vajadzīgi lielāki ieguldījumi, bet atsevišķos gadījumos daļu zemes nāksies izmantot citiem mērķiem.
