Kļūda Igaunijas azartspēļu nodoklī noved pie revolucionāra rīka – “Fuckup Finder” izveides

Igaunijas parlaments decembrī pieņēma grozījumus Azartspēļu nodokļa likumā, lai samazinātu nodokļa likmi attālinātajai azartspēlei. Tomēr likuma tekstā atsaucās tikai uz “prasmju spēlēm” šim gadam, nevis uz azartspēlēm vai attālinātu azartspēli. Tā rezultātā tiešsaistes kazino netīšām tika atstāti ārpus nodokļa tīkla uz veselu gadu, valstij zaudējot 24 miljonus eiro (27,4 miljonus ASV dolāru) gadā azartspēļu ieņēmumos.

Kļūdu pamanīja azartspēļu operatora juridiskais padomnieks. Situācija kļuva vēl neērtāka, kad Luuks Ilvess, bijušais digitālās transformācijas valsts sekretārs, palaida likumprojektu caur AI sistēmām Claude un Gemini. Abas sistēmas nekavējoties identificēja neatbilstību. Dažu stundu laikā Ilvess izveidoja prototipa rīku “Apsakaleidja” jeb “Fuckup Finder”, kas spēj iegūt likumprojektus no parlamenta mājaslapas un atzīmēt problēmas, piemēram, nekorektas atsauces, pretrunīgu formulējumu, aritmētiskas kļūdas un neiespējamus datumus. Rīks problēmas iedala augsta, vidēja un zema riska kategorijās; no 112 pašlaik sarakstā esošajiem likumprojektiem 102 ir novērtēti kā augsta riska.

Šī kļūda bija apkaunojoša, taču tā izraisīja atklāsmi valdībā. “Situācija parādīja, ka AI var būt neticami noderīgs palīgs,” sacīja Igaunijas premjerministrs Kristens Mihaels. Janvārī Mihaels ierosināja, ka valsts varētu izmantot tādus rīkus kā “Apsakaleidja” likumprojektu izstrādē, lai jau iepriekš atrastu un novērstu nepilnības. Viņš uzsāka programmu Eesti.ai, kuras mērķis ir apmācīt igauņus AI lietošanā, līdz 2035. gadam dubultojot produktivitāti valstī. Programmas padomdevēju vidū ir Bolt dibinātājs Markuss Villigs un “Fuckup Finder” radītājs Ilvess.

Aprīlī valdība iesniedza parlamentam likumprojektu, kas dod valsts un pašvaldību iestādēm tiesības izmantot digitālus risinājumus, tostarp AI, lai automatizētu administratīvus procesus. Jūnijā Mihaels paziņoja, ka, ja viss notiks pēc plāna, “Igaunija kļūs par pirmo valsti pasaulē, kas radīs oficiālas digitālās identitātes AI aģentiem.”

Tomēr šī pieeja rada jautājumus par cilvēka lēmumu lomu. Katerīna Flika, kas pēta tehnoloģiju ētiku, vaicā, kāpēc cilvēki joprojām nepārskata likumprojektu tekstus. Igaunijas amatpersonas uzsver, ka AI aizstāj tikai noteikumos balstītus lēmumus, savukārt gadījumos, kad nepieciešams izvērtēt konkurējošas intereses, cilvēks paliek procesā. Katram automatizētam lēmumam ir jāatstāj revīzijas pēdas, un iedzīvotājiem ir tiesības apstrīdēt lēmumu.

Premjerministrs ir piesardzīgs, lai novilktu robežu starp AI kā palīgu un AI kā autoritāti: “AI neaizstāj demokrātiskas institūcijas, konstitūciju vai vēlētāju gribu.”