Klusuma brīdis: kā Ukrainas ikdienas piemiņas minūte kļuvusi par tradīciju un propagandas mērķi
Ikdienas klusuma brīdis pulksten 9:00, ko Ukrainā sāka 2022. gada martā, ir kļuvis par otru populārāko mūsdienu tradīciju, taču Krievijas propaganda cenšas to attēlot kā piespiedu rituālu.
Klusuma brīža izcelsme
Pēc Mariupoles teātra bombardēšanas 2022. gada 16. martā prezidents Zelenskis izdeva rīkojumu par ikdienas klusuma brīdi pulksten 9:00. Tas bija unikāls, jo veltīts ne tikai karavīriem, bet arī civiliedzīvotājiem. Tradīcija sakņojas Pirmā pasaules kara laikā Keiptaunā, vēlāk to pārņēma Lielbritānija.
Sabiedrības atbalsts un propaganda
Aptaujā 68% ukraiņu norādīja, ka ievēro šo rituālu, bet 74% to pazīst. Tomēr sociālajos tīklos izskan negatīvas reakcijas; analīze liecina, ka lielākā daļa nāk no Krievijas propagandas. Tā cenšas radīt iespaidu par piespiešanu un sabiedrības šķelšanos.
Dažādas pieejas reģionos
Likums Nr. 4783-IX no 2026. gada 11. februāra uzdod pašvaldībām organizēt klusuma brīdi bez sankcijām par neievērošanu. Reģionos izpilde atšķiras: Ivano-Frankivskā skan himna, Ļvivā – "Slava Ukrainai", Odesā un Čornomorskā iedegas sarkanās luksofora gaismas. Eksperti atbalsta elastību, bet iesaka izvairīties no piespiedu metodēm.
Nākotne
Eksperti, piemēram, Katja Dacenko un Oleksandrs Alfjorovs, uzskata, ka pēc uzvaras šī ikdienas tradīcija, visticamāk, neturpināsies mūžīgi. Tikmēr tā palīdz pieminēt visus bojāgājušos – gan civilos, gan karavīrus.
