KNAB priekšnieka amatam virzīs Jāni Rozi
KNAB vadītāja konkursa komisija ieteikusi valdībai apstiprināt biroja priekšnieka vietnieku Jāni Rozi. Pēc tam lēmums jāpieņem arī Saeimai.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amata pretendentu atlases komisija nolēmusi Ministru prezidentam Andrim Kulbergam ieteikt valdības sēdē apstiprināt Jāni Rozi, kurš šobrīd ir KNAB priekšnieka vietnieks operatīvo darbību jautājumos. Par viņa iecelšanu amatā vēl jālemj Ministru kabinetam un Saeimai. Informāciju aģentūrai LETA sniedza Valsts kanceleja.
Konkurss izsludināts pēc tam, kad līdzšinējais KNAB priekšnieks Jēkabs Straume augusta sākumā pirms termiņa beigām negaidīti un bez skaidrojumiem devās izdienas pensijā. Straume amatā pirmoreiz stājās 2017. gada jūnijā, bet 2022. gadā Saeima viņu pārvēlēja uz vēl vienu piecu gadu termiņu. Pašlaik biroju vada priekšnieka vietniece Ineta Cīrule, kura konkursā nepieteicās.
Rozes karjera
LETA arhīvs liecina, ka Roze 2014. gadā kļuva par KNAB Iekšējās drošības nodaļas vadītāju; šo amatu viņam piedāvāja toreizējais priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks. 2016. gada vasarā Roze tika pārcelts uz Streļčenoka vietnieka korupcijas apkarošanas jautājumos amatu. Pirms darba KNAB viņš strādāja Drošības policijā, kas vēlāk kļuva par Valsts drošības dienestu.
Otrajā kārtā netika Reiniks, kurš KNAB sācis strādāt ap 2006. gadu, bet pirms tam darbojies Valsts policijā. Abas KNAB amatpersonas aģentūrai LETA nekomentēja, kāda bijusi virzība attiecībā uz viņu turpmāko dalību konkursā.
Kā norit atlase
Pirmajā kārtā komisija izvērtēja iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām. Otrajā kārtā tā padziļināti vērtē kvalifikāciju, amatam nepieciešamo pieredzi un zināšanas, kā arī uzklausa pretendentu redzējumu par KNAB prioritātēm, attīstību un pretkorupcijas pasākumu pilnveidošanu Latvijā. Konkursa beigās augstāko vērtējumu ieguvušo kandidātu virza apstiprināšanai Ministru kabinetā.
KNAB priekšnieku pēc valdības ieteikuma uz pieciem gadiem ieceļ Saeima. Likums paredz, ka komisiju vada Valsts kancelejas direktors, bet tās sastāvā ir ģenerālprokurors, Satversmes aizsardzības biroja direktors un Valsts drošības dienesta priekšnieks. Atlasē ar padomdevēja tiesībām var piedalīties ne vairāk kā trīs Sabiedriski konsultatīvās padomes pārstāvji.


/nginx/o/2026/04/24/17588555t1h34ba.jpg)