KNAB soda amatpersonas par balsojumu par savu ievēlēšanu — lēmums izraisa strīdus
KNAB piemērojis 500 eiro naudas sodus NEPLP priekšsēdētājai un vietniecei par balsošanu pašām par sevi vadības vēlēšanās, un līdzīgu izmeklēšanu sācis arī pret Satversmes tiesas vadību. Lēmumu asi kritizē gan sodītās amatpersonas, gan citu tiesu vadītāji.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) konstatējis interešu konfliktu gadījumos, kad neatkarīgu institūciju vadītāju kandidāti iekšējās vēlēšanās balsojuši paši par sevi. Par to administratīvi sodītas Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja un viņas vietniece, katrai piemērojot 500 eiro naudas sodu, liecina TV3 raidījums "Nekā personīga".
Likuma interpretācija
Interešu konflikta novēršanas likums aizliedz valsts amatpersonai lemt jautājumos, kuros tā ir personiski vai mantiski ieinteresēta. Izņēmumi paredzēti Saeimas deputātiem, Ministru kabineta locekļiem un pašvaldību deputātiem, bet ne neatkarīgo institūciju vadītājiem. KNAB uzskata, ka balsojot par sevi kā priekšsēdētāju, kandidāts vienlaikus nobalso arī par sev noteikto lielāku algu, tāpēc gūst materiālu labumu.
Sodītās amatpersonas ar šādu vērtējumu nepiekrīt, uzskatot, ka balsojums galvenokārt attiecas uz pienākumu pildīšanu, kamēr atalgojums jau ir noteikts iepriekš. NEPLP vadība lēmumu ir pārsūdzējusi. Raidījums norāda, ka arī agrāk NEPLP locekļi balsojuši par savu iecelšanu, un ir gadījumi, kad citādi vēlēšanas nemaz nebūtu iespējamas — piemēram, kad padomē strādājušas tikai divas locekles, un KNAB šādu situāciju atzinis par pieļaujamu izņēmumu.
Strīds ar tiesu varu
KNAB sācis administratīvā pārkāpuma procesu arī pret Satversmes tiesas priekšsēdētāju un vietnieci saistībā ar pirms diviem gadiem notikušajām vēlēšanām, kurās aizklātā balsojumā jāatzīmē "par" vai "pret", neļaujot atturēties. Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina norādījusi, ka šāda KNAB interpretācija ir kļūdaina un absurda, jo tā apdraudētu aizklātu vēlēšanu jēgu un tiesnešu neatkarību.
Arī Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs uzsvēris atšķirību starp vienpersonisku lēmumu par sevi un koleģiālu institūciju locekļu balsojumu, pildot likumā noteiktu pienākumu. KNAB Administratīvi procesuālo izmeklēšanu pārvaldes vadītājs Andris Donskis paziņojis, ka birojs problēmas savos lēmumos nesaskata un tos mainīt neplāno. Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns Saeimā iesniedzis grozījumus likumā, lai novērstu neskaidrības par amatpersonu balsošanu par savas institūcijas vadību.
/nginx/o/2026/04/04/17544451t1h7492.jpg)
