Ko nozīmē vārds "foļvarks"? Latgales mantojums stāstā par Foļvarkas lūgšanu namu
LSM Kultūras sērijā par Latvijas sakrālo mantojumu skaidrots vietvārda "foļvarks" izcelsme, kas saistīts ar Foļvarkas vecticībnieku lūgšanu namu Latgalē. Vārds cēlies no muižu saimniecības sistēmas, kurā strādāja klaušu zemnieki.
LSM Kultūras rakstu sērijā par Latvijas sakrālo mantojumu tiek pievērsta uzmanība Foļvarkas vecticībnieku lūgšanu namam Latgalē — vietai, kas raksturota kā vienlaikus slēpta un atvērta. Lai saprastu šīs vietas nosaukumu, jāieskatās Latgales vēsturē, kur saikne ar pagātni joprojām ir jūtamāka nekā citos Latvijas reģionos.
No kurienes cēlies vārds "foļvarks"
Vārds "foļvarks" apzīmēja pusmuižas, ārmuižas un muižu ražošanas filiāles, kurās muižniekam nekad nebija pastāvīgas dzīvesvietas. Tā vietā šādās vietās atradās saimniecības ēkas — kūtis, staļļi un labības šķūņi. Tās bija darba vietas, nevis rezidences.
Pārvaldnieka māja un klaušu zemnieki
Foļvarkā labākajā gadījumā atradās pārvaldnieka jeb, kā to sauca vietējā izloksnē, "tētiņa" vai "stārasta" māja. Zemi šajās vietās apstrādāja klaušu zemnieki, kuri saražoto labību vai citu produkciju nodeva tieši muižas tirgum.
Dzīve nost no acīm
Tā kā foļvarki atradās nomaļus, tie bija samērā nepamanāmi. Ja raža izdevās un tika nogādāta muižai laikus, iedzīvotāji varēja dzīvot salīdzinoši mierīgi, netraucēti no ārējas uzmanības. Šī vēsturiskā fona izpratne palīdz labāk novērtēt Latgales sakrālo mantojumu, tostarp Foļvarkas vecticībnieku lūgšanu namu, kas šodien joprojām liecina par reģiona daudzveidīgo vēsturi.
