pirmdiena, 2026. gada 16. novembris
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

UkrainaPublicēts: 2026. gada 16. novembris 15:03

Kodoldrošības regulatori brīdina: ziemā Ukrainā pieaug kodolavārijas risks

38 valstu kodoldrošības un radiācijas aizsardzības iestādes kopīgā paziņojumā aicina Krieviju pārtraukt uzbrukumus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai. Regulatori norāda, ka šo uzbrukumu dēļ šoziem kodolavārijas risks Ukrainā palielinās.

Foto: The Moscow Times

Kodoldrošības regulatori, kas pārstāv 38 valstis, pirmdien, 16. novembrī, brīdināja, ka šoziem Ukrainā pieaug kodolavārijas risks. Kopīgā paziņojumā, kuru pirms publicēšanas redzējusi aģentūra Reuters, iestādes aicina Krieviju pārtraukt uzbrukumus Ukrainas enerģētikai. Šī sistēma jau ir novājināta pēc gandrīz piecu gadu kara, bet Krievija pēdējā laikā ir pastiprinājusi dronu un raķešu triecienus elektrostacijām, elektrolīnijām un apakšstacijām.

Kas stāv aiz paziņojuma

Paziņojumu sagatavojušas trīs organizācijas: HERCA (Eiropas radiācijas aizsardzības kompetento iestāžu vadītāju apvienība), WENRA (Rietumeiropas kodolregulatoru asociācija) un NORA (Ziemeļvalstu radiācijas drošības iestāžu vadītāju apvienība). Kopā tās pārstāv 38 valstis, tostarp visas ES dalībvalstis, ASV, Lielbritāniju, Kanādu un Japānu.

Galvenās bažas

Regulatoru galvenās bažas ir saistītas ar elektroapgādi. Bez stabilas strāvas no tīkla Ukrainas atomelektrostacijām kļūst arvien grūtāk dzesēt kodolmateriālu un novērst kodolkausēšanos. Šādā gadījumā gaisā varētu nonākt radioaktīvas vielas, kā tas notika 1986. gada Černobiļas katastrofā, ko uzskata par pasaulē smagāko civilās kodolenerģētikas avāriju. Toreiz joda-131, cēzija-134 un cēzija-137 izotopi izplatījās daļā Ukrainas, Baltkrievijas, Krievijas, kā arī Ziemeļeiropā un Centrāleiropā.

HERCA un NORA vadītājs Pers Strands intervijā Reuters sacīja, ka Krievijas uzbrukumi pēdējās nedēļās kļuvuši nāvējošāki, jo tiek izmantoti droni ar lielāku kaujas lādiņu un precīzāku mērķēšanu. Viņaprāt, šī iemesla dēļ augstākais kodolavārijas risks būs tieši šoziem. Vissliktākais scenārijs būtu visas valsts elektrotīkla atteice, kas vienlaikus skartu deviņus Ukrainas strādājošos reaktorus. Strands uzsvēra, ka situāciju var novērst, ja rīcība sāksies tūlīt un uz Krieviju tiks izdarīts spiediens. Pretējā gadījumā Eiropas valstīm jāsadarbojas avārijas gatavībā.

Situācija atomelektrostacijās

Sestdien Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (SAEA) paziņoja, ka militārā darbība iepriekšējā nedēļā radījusi nestabilitāti Ukrainas elektrotīklā, tāpēc dažās atomelektrostaciju darbojošos energoblokos samazināta jauda. Ukrainā ir četras atomelektrostacijas, no kurām trīs darbojas un šoziem nodrošina aptuveni 80% patērētās elektroenerģijas.

Četrtā, Zaporižjas stacija, ir Eiropā lielākā, un to kontrolē Krievija vietā netālu no frontes līnijas. Tā pašlaik elektrību neražo, taču kodolmateriāla dzesēšanai joprojām ir nepieciešama ārēja strāva. Kopš kara sākuma stacija ārējo elektroapgādi zaudējusi 27 reizes un bijusi spiesta pāriet uz rezerves dīzeļģeneratoriem. Kopš marta beigām tā izmanto vienu ārējo elektrolīniju. Krievija un Ukraina savstarpēji apsūdz viena otru stacijas apšaudē un elektrolīniju pārtraukšanā.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā