Kolumbija atzīst Izraēlas suverenitāti pār Golānas augstienēm, Sīrija sašutusi
Kolumbija kļuvusi par otro pasaules valsti pēc ASV, kas atzinusi Izraēlas suverenitāti pār Golānas augstienēm, izraisot Sīrijas ārlietu ministrijas asu nosodījumu.
Kolumbija oficiāli atzinusi Izraēlas pretenzijas uz Golānas augstienēm, kļūstot par otro valsti pasaulē pēc Amerikas Savienotajām Valstīm, kas šādi rīkojusies. ASV Izraēlas suverenitāti pār šo teritoriju atzina 2019. gadā.
Golānas augstienes ir strīdīga teritorija jau vairākus gadu desmitus. Izraēla lielu daļu no tām, kas iepriekš piederēja Sīrijai, ieņēma 1967. gada Sešu dienu karā, cīnoties pret arābu valstu koalīciju, bet 1981. gadā teritoriju formāli anektēja.
Sīrijas reakcija
Sīrijas Ārlietu ministrija paziņojumā pauda kategorisku noraidījumu un nosodījumu Kolumbijas lēmumam, uzsverot, ka Golānas augstienes ir neatņemama Sīrijas teritorijas daļa. Ministrija arī norādīja, ka šāds solis ir klajš ANO hartas pārkāpums un ir pretrunā ar ANO Drošības padomes rezolūciju, kā arī ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša nesenajiem izteikumiem.
Gutērrešs, pagājušajā mēnesī viesojoties Sīrijā, bija paudis, ka Sīrijas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpumi ir nepieņemami, un atgādinājis starptautiskajai sabiedrībai, ka Golānas augstienes pieder Sīrijai.
Notikumi pēc Asada gāšanas
Pēc ilggadējā Sīrijas prezidenta Bašara al Asada gāšanas 2024. gada decembrī Izraēla nosūtīja karaspēku ANO patrulētajā buferzonā, kas kopš 1974. gada nodalīja Izraēlas un Sīrijas spēkus okupētajās Golānas augstienēs. Izraēla arī veikusi gaisa uzlidojumus un iebrukumus Sīrijas dienvidos, cenšoties izveidot paplašinātu demilitarizētu zonu.
