Kolumniste: ukraiņu identitāte vienmēr bijusi izvēle, nevis izcelsmes bonuss

Ukrainas Pravda publicējusi kolumnisti Darinas Rogačukas rakstu, kurā viņa apstrīd izplatītos stereotipus par to, kas Ukrainā nosaka "īstu" ukraini. Autore norāda, ka arī piektajā pilna mēroga kara gadā sabiedrībā valda uzskats, ka ukraiņu valodā runāt viegli var tikai tie, kam radinieki bijuši UPA rindās vai kas nākuši no Lvivas apgabala.

Rogačuka raksta, ka viņa pati, dzimusi un augusi Kijevā, bērnībā un jaunībā bijusi gandrīz pilnībā krievvalodīga, klausījusies krievu repu un smējusies par ukraiņu valodu skolā. Apzinātu lēmumu pāriet uz ukraiņu valodu viņa pieņēmusi 2014. gadā Cieņas revolūcijas laikā, sasniedzot aptuveni 90% lietojuma, bet pēc 2022. gada pilna mēroga iebrukuma sākuma – pilnībā, jeb 100%.

Identitāte kā izvēle, nevis izcelsme

Autore uzsver, ka viņas lēmumu nav ietekmējusi izcelsme vai radinieku dzīvesvieta – viņai ir radinieki gan Baltkrievijā, gan Donbasā. Pēc viņas domām, pāreja uz ukraiņu valodu bijusi personisks un apzināts solis, kas prasījis mainīt draugu loku un vērtības, jo daļa apkārtējo šādu izvēli izsmējusi.

Rogačuka aicina nedalīt ukraiņus tajos, kuriem identitāti "vieglāk" saglabāt dzimšanas vietas dēļ, un tajos, kuriem tas grūtāk, kā arī nekultivēt stereotipu, ka runājot ukraiņu valodā nedrīkst pieļaut kļūdas vai obligāti jāzina vēsture līdz sīkumiem. Kā piemēru viņa min dzejnieku Tarasu Ševčenko, kurš nebija no Rietumukrainas, taču kļuva par nacionālu simbolu, lai gan viņam pašam identitātes saglabāšana nebijusi viegla.

Raksta noslēgumā autore aicina atbalstīt tos, kas savu ukraiņu identitāti vēl tikai veido, un neuzbrukt cilvēkiem, kas ilgstoši uzturējuši savu nostāju, ja pašam trūkst vēlmes vai drosmes pāriet uz ukraiņu valodu.