Kõlvart: Igaunijai jāatbalsta pagaidu robežkontrole Šengenā

Centra partijas priekšsēdētājs Mihhails Kõlvarts sestdien pauda atbalstu pagaidu robežkontroles atjaunošanai Šengenas zonā, uzsverot, ka Igaunijai drošība jāliek augstāk par brīvas pārvietošanās saukļiem.

Sociālajā medijā viņš norādīja uz Spānijas Seūtas migrācijas krīzi kā piemēru, cik ātri spiediens uz robežām var pieaugt. Pēc viņa teiktā, varas iestāžu un tiesu lēmumi veicinājuši situāciju, kad īsā laikā Eiropā ieceļojuši desmitiem tūkstošu cilvēku. Kõlvarts pieļāva, ka nevar droši pateikt, cik lielā mērā tas noticis netīši un cik lielā mērā kāds no ārpuses to apzināti veicinājis, bet notikušais parāda, cik viegli šāda krīze var rasties un saasināties. Viņš arī norādīja, ka migrācijas spiediens tiek izmantots kā hibrīdtaktika pret Eiropu.

Kõlvarts sacīja, ka krīzes situācijā katrai valstij vispirms jārūpējas par savām interesēm. Viņš minēja Itālijas piemēru, kas īslaicīgi atjaunoja robežkontroli ar Spāniju. "Igaunijai arī jāliek savas intereses pirmajā vietā un jāprioritizē sava drošība," uzsvēra politiķis.

Opozīcijas līderis kritizēja premjera Kristena Mihala iepriekš pausto nostāju, ka brīva pārvietošanās Eiropā ir galvenā prioritāte un pagaidu robežkontroles atjaunošana Šengenā neatbilst Igaunijas interesēm. Kõlvarts to nosauca par saukli, kas atrauts no realitātes. "Brīva pārvietošanās nav svarīgāka par drošības apdraudējumu mazināšanu, ar ko Eiropa šobrīd saskaras," viņš sacīja.

Viņš arī noraidīja premjera aicinājumus saukt pie atbildības migrācijas organizētājus, dēvējot tos tikai par retoriku. Pēc Kõlvarta domām, situācija jau izgājusi no kontroles un Spānijā nodarītais kaitējums ir noticis. "Diemžēl mums jāatzīst, ka Igaunija šobrīd nav gatava šādām migrācijas krīzēm," viņš brīdināja, norādot, ka pat krietni mazāka krīze būtu katastrofāla.

Kõlvarts uzsvēra, ka tas nenozīmē, ka valstīm grūtos brīžos jārūpējas tikai par sevi un nevajag palīdzēt citai ES dalībvalstij. "Protams, mums jāpalīdz Spānijai, bet Spānijai pašai arī jāveic atbilstoši soļi krīzes risināšanai un jānovērš tās atkārtošanās," viņš piebilda.

Viņš norādīja, ka problēmu nevar atrisināt, ļaujot tai izplatīties pa visu Eiropu. Lai gan daudzi Spānijā ieradušies migranti jau devušies prom, ir vajadzīgas garantijas, ka turpmāki migrācijas viļņi nesekos. "Līdz tam pagaidu robežkontroles atjaunošana ir nepieciešams un pamatots solis," secināja Kõlvarts.

Šonedēļ aptuveni 60 000 migrantu no Marokas šķērsoja robežu uz Spānijas anklāvu Seūtu. Spānijas amatpersonas piektdienas vakarā paziņoja, ka vairāk nekā 48 000 cilvēku brīvprātīgi atgriezušies Marokā. Plūsma sākusies pēc tam, kad Spānijas Augstākā tiesa nolēma, ka migrantus, kurus jūrā aptur, mēģinot sasniegt Seūtu vai Melilju, nedrīkst vienkārši atgriezt Marokā.

Premjers Mihals sestdien kopā ar 21 citas dalībvalsts līderiem parakstīja kopīgu vēstuli ES augstākajiem līderiem, aicinot “tūlītēju un koordinētu Eiropas reakciju”. Atbildot opozīcijas partijas “Isamaa” vadītājam Urmasam Reinsalu, premjers noraidīja ideju, ka šādā kritiskā situācijā būtu attaisnojami apturēt brīvu pārvietošanos.

Mihals Šengenu nosauca par “lielu vērtību” un sociālajos medijos rakstīja, ka jaunu iekšējo robežu izveide nekādā veidā neatbilst Igaunijas interesēm. "Neviens no mums nevēlas atgriezties laikos, kad ceļošana uz Centrāleiropu nozīmēja vairāk nekā piecas apgrūtinošas robežpārbaudes," viņš pauda.