Komentārs: Kulberga valdības galvenie riski ir organizatoriskais un politiskais
NRA komentāra autors Bens Latkovskis uzskata, ka Andra Kulberga valdībai draud divi galvenie riski: nespēja pārveidot valsts pārvaldes aparātu un neapmierinātība pašā koalīcijā. Viņš norāda, ka sabiedrība gaida drosmīgas pārmaiņas.

Latvijas ziņu portāla NRA publicētā komentārā autors Bens Latkovskis analizē, uz kā varētu paklupt Andra Kulberga vadītā valdība, kuras pamatā ir “Apvienotais saraksts” (AS). Viņš salīdzina situāciju ar “Jaunās vienotības” (JV) pieredzi: tā pēc iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, viņaprāt, nenovērtēja “Rail Baltica” un “airBaltic” finansiālos riskus un pēc 17 gadu valdīšanas palika opozīcijā.
Divi galvenie riski
Latkovskis izdala organizatorisko un politisko risku. Organizatoriskais risks, pēc viņa teiktā, ir nespēja salauzt valsts pārvaldes aparātu, kas izveidots “Vienotības” valdīšanas laikā. Ja pēc gada vai diviem sabiedrība secinās, ka nekas nav mainījies, Kulberga politiskā nākotne būtu apdraudēta.
Politiskais risks, viņaprāt, ir AS politiķu neapmierinātība ar atstādzināšanu no izpildvaras. Autors min iespējamu “rūgšanu” gan 41 deputāta lielajā frakcijā, gan AS ietilpstošo partiju aparātos.
Gaidas pēc pārmaiņām
Autors uzskata, ka AS uzvaru 15. Saeimas vēlēšanās noteica iedzīvotāju nogurums no “Vienotības” 17 gadu valdīšanas, nevis programma. Viņaprāt, sabiedrība jau ir pārgaidījusies reformas, tāpēc runas par “nepopulārām reformām” ir risks, un tās būtu jāveic ātrāk.
Latkovskis norāda, ka aparāts aizsargāts ar vairākiem likumiem, tostarp valsts civildienesta likumu un darba likumu. Valdības darbības principos paredzēta augstāko amatpersonu rotācija. Autors jautā, vai tas nozīmē tikai pārcelšanu uz citām iestādēm, un brīdina, ka tas reformas liks uzskatīt par kosmētiskām. Valdības deklarācijas pamatā viņš saredz taupību un skaidru naudas izlietojumu.
Patriotiskais faktors
Politiskajos riskos autors min arī “patriotiskā faktora” nenovērtēšanu. Kā piemērus viņš min Zatlera Reformu partiju un Jāņa Urbanoviča mēģinājumu veidot “Saskaņu” uz racionāliem principiem.


