Kongress pirmo reizi pieņem kara pilnvaru rezolūciju, nosodot Trampa karu ar Irānu

ASV Kongress otrdien pieņēma vienlaicīgu rezolūciju, kas aicina prezidentu Donaldu Trampu izbeigt militārās darbības Irānā. Šis ir pirmais gadījums kopš 1973. gada Kara pilnvaru rezolūcijas pieņemšanas, kad abas Kongresa palātas apstiprinājušas šādu dokumentu.

Prezidents Tramps kritizēja rezolūciju, nosaucot to par "nelaikā un bezjēdzīgu". Savā sociālajā platformā Truth Social viņš rakstīja, ka senators šo soli padara viņa darbu grūtāku, taču viņš to paveiks jebkurā gadījumā.

Vienlaicīgā rezolūcija pauž Kongresa viedokli vai gribu, atšķirībā no citiem likumdošanas aktiem, kas nonāk prezidenta parakstīšanai. 2019. gadā Tramps vetoja līdzīgu rezolūciju par spēku izvešanu no Jemenas.

Tuvāko Austrumu analītiķe Laura Blūmenfelde BBC sacīja, ka tas ir "vairāk kā pļauka pa plaukstas locītavu, nevis roku dzelži, jo tai nav juridiskā spēka". Viņa norādīja, ka rezolūcija atspoguļo amerikāņu tautas noskaņojumu.

Rezolūcijas pieņemšana ir nozīmīga, jo palielina spiedienu uz Balto namu atrast veidu, kā izbeigt karu ar Irānu, kas ir nepopulārs sabiedrībā benzīna cenu kāpuma dēļ. Šo pašu rezolūciju jau iepriekš šomēnes apstiprināja ASV Pārstāvju palāta, kur četri republikāņi pievienojās visiem demokrātiem, rezultātam esot 215-208.

Baltais nams paziņoja, ka jau 7. aprīlī panāktā pamiera dēļ nav karadarbības, no kuras izvest karaspēku. Amatpersona arī norādīja, ka rezolūcija tika pieņemta tikai tāpēc, ka divi republikāņu senatori nebija klāt – Mičs Makonels un Deivs Makormiks.

Četri republikāņu senatori balsoja kopā ar demokrātiem par rezolūciju: Rends Pols, Līza Murkovska, Sūzana Kolinsa un Bils Kesidijs. Demokrātu senators Džons Fetermens bija vienīgais savā partijā, kas balsoja pret.

Šis ir jaunākais plaisas simptoms Trampa partijas biedru vidū pirms novembra starpvēlēšanām, kas noteiks, vai partija spēs saglabāt savu nelielo vairākumu abās Kongresa palātās. Daži republikāņi nesen pretojušies prezidentam, tostarp noraidot viņa plānus izveidot 1,8 miljardu dolāru fondu un apstiprinot palīdzību Ukrainai.

Otrdienas balsojums bija jau desmitā reize, kopš kara sākuma, kad Senāta demokrāti ir spiesti organizēt balsojumu par kara pilnvarām. Tajā pašā dienā Pentagons lūdza Kongresam 80 miljardus dolāru, lielāko daļu no kuriem paredzēts izmantot karam ar Irānu.

Federālie likumi nosaka, ka militārās darbības, kas ilgst vairāk par 60 dienām, ir jāapstiprina Kongresam. ASV un Izraēlas triecieni Irānai sākās 28. februārī, lai gan Trampa administrācija apgalvo, ka aprīļa pamiers atiestatīja pulksteni. Baltais nams var pagarināt termiņu vēl par 30 dienām, atsaucoties uz nacionālo drošību.

Pašlaik ASV un Irāna ir vienojušās turpināt pamieru un strādā pie karadarbības izbeigšanas saskaņā ar saprašanās memorandu, ko pagājušajā nedēļā parakstīja abu valstu prezidenti. Saskaņā ar šo dokumentu Vašingtonai un Teherānai ir 60 dienas, lai vienotos par plašāku vienošanos par Irānas kodolprogrammas izbeigšanu.