Konkurences padome: Maksātnespējas pieaugums var apdraudēt Igaunijas iekšējo drošību

Igaunijas Konkurences padome (Competition Authority) ir vērsusies pie premjerministra Kristena Mihala (Reform) ar brīdinājumu, ka maksātnespēja kļūst par nopietnu problēmu, kas var apdraudēt valsts iekšējo drošību. Maksātnespēja ir stāvoklis, kad fiziska vai juridiska persona nespēj samaksāt savus parādus.

Aģentūras maksātnespējas dienesta vadītāja Signe Vīmsalu rakstā norāda, ka šī gada pirmajā pusē kreditori zaudējuši vairāk nekā 50 miljonus eiro 126 bezaktīvu maksātnespējīgu uzņēmumu dēļ. Pagājušajā gadā šādu uzņēmumu bija 192, un kreditoriem bija parādā 74 miljoni eiro. Salīdzinot ar 2024. gadu, tas ir pieaugums par 52 procentiem.

Vīmsalu uzsver, ka plaša maksātnespēja var izraisīt ekonomisku, sociālu un institucionālu nenoteiktību un radīt draudus Igaunijas iekšējai drošībai. 2025. gadā Bezdarba apdrošināšanas fonds (Unemployment Insurance Fund) izmaksājis vairāk nekā 1 miljonu eiro kompensācijās bezaktīvu uzņēmumu darbiniekiem. Tomēr saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem fonds nevar atgūt šo naudu no uzņēmumu vadītājiem, kuri pieļāvuši nopietnas kļūdas.

Vēstulē teikts, ka pašlaik kreditori zaudē aptuveni 400 000 eiro par katru bezaktīvu maksātnespējīgo uzņēmumu. Pirms trim gadiem šis skaitlis bija mazāks par 100 000 eiro. Vairumā gadījumu kreditori šo naudu vairs nevar atgūt. Vīmsalu piebilst, ka kreditori neiesniedz maksātnespējas pieteikumus, jo valsts nodeva ir 420 eiro, un pagaidu administratori tiesā pieprasa vidēji 4700 eiro depozītu.

Vīmsalu arī norāda, ka 35 720 uzņēmumi jeb 12,5 procenti vēl nav iesnieguši 2024. gada pārskatus, bet 82 000 uzņēmumu jeb 27 procenti nav iesnieguši 2025. gada pārskatus. Ja uzņēmums neiesniedz pārskatu, valsts nevar uzzināt tā finansiālo stāvokli, un grūtībās nonācis uzņēmums var nenonākt līdz maksātnespējai, padarot statistiku nepilnīgu.

Pēc Vīmsalu teiktā, maksātnespējas dienests lēš, ka Igaunijas uzņēmumu vidū ir aptuveni 18 miljardu eiro vērta slēptā maksātnespēja, neskaitot fiziskas personas, kuru parādus tiesas masveidā dzēš. “Tāpēc nauda nenonāk valsts budžetā,” norāda Vīmsalu. Viņa piebilst, ka pašlaik Igaunijā nav skaidri noteiktas atbildīgās puses, kas būtu atbildīga par risku novēršanu un pārvaldību uzņēmējdarbībā un iedzīvotāju maksātnespēju.

Vīmsalu lūdz premjerministru sasaukt valdības sēdi, lai apspriestu šo jautājumu. Valdības preses sekretāre Lisandra Sūrsāra atbildēja ERR, ka vēstules saturiskā izskatīšana vēl turpinās un atbildes uz Vīmsalu jautājumiem pagaidām nav.