Konsekventi un godīgi

Basketbola tiesnesis Ainars Poga no Tukuma atskatās uz savu ceļu Latvijas basketbolā. Stāsts publicēts žurnāla Sporta Avīze oktobra numurā, un tajā ir atcerēs par padomju laiku un neatkarīgās Latvijas pirmajiem gadiem.

Poga uzauga Tukumā, kur 1954. gadā dibinātajā bērnu un jaunatnes sporta skolā basketbols bija viens no populārākajiem sporta veidiem. Viņš atceras, ka zēnu komandai bija labs treneris Alfrēds Freimanis, kurš mācīja arī tolaik retu zonas aizsardzību pa visu laukumu.

Pēc vidusskolas Poga nokļuva armijā. Ufā viņš spēlēja basketbolu un ar komandu izcīnīja trešo vietu Pievolgas kara apgabala čempionātā, tāpēc saņēma ārpuskārtas atvaļinājumu. Vēlāk dienēja Tālajos Austrumos. Pēc atgriešanās 1980. gadā viņš spēlēja Tukuma komandā, kas bija iekļuvusi B klasē, republikas trešajā augstākajā līmenī. Viņa ceturtajā sezonā komanda tika A klasē, un tad Poga beidza spēlēt.

No spēlētāja par tiesnesi

Tukuma komandas treneris Raimonds Kalviņš ieteica pamēģināt tiesāt, un Poga piekrita, jo tā bija iespēja palikt basketbolā. Tiesāt viņš sāka 1984./1985. gada sezonā, 1987. gadā saņēma LPSR republikas kategoriju, bet 1990. gadā tā kļuva par nacionālo kategoriju. Daudz spēļu viņš tiesāja kopā ar tukumnieku Agri Pūci. Viņus pamanīja republikas meistarsacīkšu galvenais tiesnesis Juris Fokrots, un tiesneši pakāpeniski tika iesaistīti pieaugušo spēlēs. Poga tiesāja arī PSRS čempionāta spēles, tostarp dažas augstākajā līgā.

Deviņdesmitie gadi

Latvijas Basketbola līgas (LBL) pirmajā desmitgadē bija pilnas tribīnes un liela ažiotāža, taču arī skandāli. Poga grāmatā Trešā komanda basketbola laukumā min bagātus klubus ar savām interesēm, pasūtījuma žurnālistiku, kā arī agresiju pret tiesnešiem: raušanu aiz krekla, sišanu ar galvu, vajāšanu uz ģērbtuvēm, automašīnu bojāšanu un pudeļu mešanu laukumā. Pēc viņa teiktā, sākumā tiesnešiem trūka autoritātes, un pieredzējis bija tikai Mariss Bernāts.