Kosmoss kļuvis par svarīgu kara frontes daļu: Ukraina un Krievija cīnās arī orbītā
Karā Ukrainā arvien lielāku nozīmi iegūst pavadoņi un kosmosa tehnoloģijas. Ukraina uzbrūk Krievijas kosmosa rūpniecībai un veido savu pavadoņu sakaru tīklu, bet Krievija uzlabo savas kosmiskās iespējas.
Ukrainas un Krievijas karā arvien svarīgāka kļūst piekļuve kosmosam un pavadoņiem, kas nodrošina dronu, sensoru un sakaru darbību. Par to liecina gan Ukrainas uzbrukumi Krievijas kosmosa rūpniecībai, gan Kijivas mēģinājumi izveidot neatkarīgu pavadoņu sistēmu, ziņo laikraksts The Guardian.
Uzbrukums Samarai
Augusta rītā Ukraina ar divām raķetēm „Flamingo” trāpīja Krievijas pilsētā Samarā esošajam uzņēmumam „Progress” — Soyuz-2 raķešu ražotājam. Viena no skartajām ēkām bija telpa, kur montē Soyuz nesējraķešu sistēmu mātesplates. Šīs raķetes izmanto, lai orbītā nogādātu Krievijas jauno „Rassvet” pavadoņu sistēmu, kas tiek strauji izvietota kā Īlona Maska „Starlink” aizstājējs. No „Starlink” Krievija šogad tika atslēgta. Ukraina šogad uzbrukusi arī citiem Roscosmos objektiem, tostarp kompleksam Koroļovā pie Maskavas un Krimā Krievijas pārņemtam ukraiņu būvētam radioteleskopam.
Apdraudējums no kosmosa
Krievija vismaz trīs reizes izmantojusi ballistiskās raķetes „Oreshnik”, kas tiek palaistas netālu no kosmosa un nes vairākas atsevišķi vadāmas kaujas galvas. Ukraina ir veikusi vismaz trīs near-space pārtveršanas testus un meklē veidus, kā šādus draudus novērst. Parlamenta aizsardzības komitejas valsts drošības apakškomitejas vadītājs Fedirs Venislavskis norādīja, ka mērķis ir ražošana, taču būtiska problēma būs finansējums.
Oktobrī Ukraina kopā ar Dānijas uzņēmumu GomSpace paziņoja par izmēģinājuma pavadoņa „Obria Nano” palaišanu — tas ir pirmais solis pretī neatkarīgam Ukrainas sakaru tīklam, kurā, pēc ziņām, plānoti ap 245 pavadoņi. Ukraina cenšas mazināt atkarību no ASV un „Starlink”, kura pakalpojumi pēdējās nedēļās tika ierobežoti.
Orbītas spriedze
Septembrī ASV gaisa spēku sekretārs Trojs Meiks pirmo reizi atzina, ka ASV orbītā izvietojušas kosmosa kontroles ieročus. Dažas nedēļas vēlāk Krievijas pavadoņs „Kosmos 2612” agresīvi tuvojās somu uzņēmuma Iceye radara pavadonim, kas sniedz attēlus Ukrainas armijai. Eksperte Elēna Grosfelda no Zviedrijas Aizsardzības universitātes uzskata, ka kosmosa kari jau ir realitāte. Krievija izmantojusi arī signālu traucēšanu un pavadoņu apžilbināšanu ar lāzeriem.
