Kossovičs: karteļu lietā vainojami var būt gan iepirkumu rīkotāji, gan uzņēmēji
Rīgas domes deputāts un uzņēmējs Mārtiņš Kossovičs TV24 raidījumā norādīja, ka cīņā pret karteļiem jāvērtē gan publiskā sektora rīcība iepirkumos, gan uzņēmēju savstarpējās vienošanās. Viņš uzskata, ka tehnoloģijas varētu palīdzēt ātrāk pamanīt aizdomīgus iepirkumus.

Rīgas domes deputāts, frakcijas “Progresīvie” vadītājas vietnieks un uzņēmējs Mārtiņš Kossovičs TV24 raidījumā “Preses klubs” norādīja, ka karteļu problēmu Latvijā nevar skatīt tikai no vienas puses. Viņaprāt, vērtēt jāgan valsts un pašvaldību iestāžu rīcību publiskajos iepirkumos, gan pašu uzņēmēju savstarpējās attiecības. Tēma Latvijā pēdējā laikā kļuvusi īpaši aktuāla, jo Konkurences padome, kas uzrauga godīgu konkurenci tirgū, arvien aktīvāk pievērš uzmanību uzņēmēju vienošanās un konkurences apstākļiem dažādās nozarēs.
“Medaļai ir divas puses”
Kossovičs atzinīgi vērtē Konkurences padomes aktivitāti. Vienlaikus viņš uzsver, ka no vienas puses jautājums ir par to, cik godīgi un atklāti tiek veidoti valsts un pašvaldību iepirkumi un vai to prasības neierobežo konkurenci. No otras puses, iespējamas situācijas, kad uzņēmēji paši vienojas par dalību konkursos, cenām vai tirgus sadalīšanu. Šo situāciju viņš raksturoja ar vārdiem: “Tajai medaļai ir divas puses.”
Pēc Kossoviča teiktā, no publiski zināmās informācijas par nesen atklāto karteli var secināt, ka atsevišķos gadījumos komersanti, iespējams, jau iepriekš saskaņojuši rīcību iepirkumos, tostarp piedāvātās cenas.
Tehnoloģijas un grūti atklājamās vienošanās
Kossovičs uzskata, ka mākslīgais intelekts un datu analīzes rīki varētu palīdzēt daudz ātrāk pamanīt aizdomīgus publiskos iepirkumus. Tie spētu identificēt tā dēvētos sarkanos karogus, piemēram, neparastas prasības iepirkuma nolikumos vai atkārtotus pretendentus.
Daudz sarežģītāk, viņaprāt, ir atklāt neformālas uzņēmēju vienošanās. Viņš norādīja, ka komersanti ir diezgan veikli un mēģina apiet konkurences regulējumu. Šādas vienošanās var skart ne tikai cenas, bet arī tirgus vai konkrētu iepirkumu sadali starp konkurentiem.
Tāpēc, pēc Kossoviča domām, nepietiek pārbaudīt tikai to, vai publiskais sektors iepirkumu sagatavojis godīgi. Tikpat svarīgi ir noskaidrot, vai pretendenti patiešām savā starpā konkurē, nevis jau iepriekš vienojušies, kurš konkrētajā konkursā uzvarēs.
/nginx/o/2026/10/01/17948095t1h1255.jpg)

