Kostjantinivka: Krievija un Ukraina apgalvo, ka kontrolē pilsētu, bet abi kļūdās
Krievija paziņoja, ka tās spēki ieņēmuši Kostjantinivku Doneckas apgabalā, bet Ukraina apgalvo, ka pilsēta joprojām ir tās kontrolē. Patiesībā neviena no pusēm pilnībā nekontrolē pilsētu, un situācija frontē turpina pasliktināties Ukrainai.
Pēdējās dienās līdzās ziņojumiem par dronu un raķešu triecieniem pilsētām, rūpnīcām un gāzes stacijām, frontes līniju stāvoklis pēkšņi kļuvis par galveno diskusiju tematu – acīmredzot tāpēc, ka Donalds Tramps atgriezies kā sarunu starpnieks. Vladimirs Putins viņam pastāstījis par kaujām Kostjantinivkas drupās Doneckas apgabalā – galvenajā pilsētā, kuru, pēc Krievijas prezidenta teiktā, viņa armija tagad kontrolē. Ukrainas Ģenerālštābs atbildēja, ka Kostjantinivka paliek Ukrainas bruņoto spēku kontrolē. Lai pamatotu savus apgalvojumus, abas puses publicēja video ar saviem karavīriem pilsētā, dažus no tiem ierakstījušas pretinieku vienības tuvējās ielās. Patiesībā ne Maskava, ne Kijeva nav taisnība: Krievijas spēki nav pilnībā ieņēmuši Kostjantinivku, bet Ukraina arī nekontrolē pilsētu, kaut arī tās karavīri joprojām tur pozīcijas, tostarp centrā. Un, lai gan Kremlis ar savu paziņojumu pasteidzās, situācija Kostjantinivkā un citur Donbasā turpina lēnām pasliktināties Ukrainas militārajiem spēkiem.
Kaujas Kostjantinivkas nomalē sākās jau 2025. gada oktobra beigās. Krievijas spēki ilgi nespēja iegūt stabilu pozīciju pilsētā, tāpēc vairākus mēnešus viņi koncentrējās uz Ukrainas loģistikas iznīcināšanu, ar droniem un aviācijas bumbām apšaudot galvenos ceļus uz ziemeļiem no Kostjantinivkas. Pēdējos mēnešos Ukrainas vienības dienvidos bija spiestas piegādes veikt tikai ar droniem. Jūnijā Krievijas spēki iebruka pilsētā un sasniedza tās ziemeļu nomali, nogriežot ceļus uz Kramatorsku. Šis lokālais izrāviens, iespējams, bija iespējams, jo lielākā daļa Kostjantinivkas aizstāvju jau bija atkāpušies piegādes problēmu dēļ. Tomēr dažas Ukrainas vienības joprojām tur pozīcijas ne tikai centrā, bet arī dienvidos. Nedēļu pirms Krievijas militārās pavēlniecības paziņojuma par pilsētas ieņemšanu situācija būtiski nemainījās – vēl viena pazīme, ka paziņojums bija politiski motivēts.
Krievijas spēki cenšas bloķēt visus ceļus, kas savieno Kostjantinivkas centru ar ziemeļu nomali. Līdz nesenam laikam Ukrainas karavīriem bija pieejams bīstams apgādes ceļš gar dzelzceļa līniju Kramatorska–Kostjantinivka (spriežot pēc video materiāliem, pa to zem Krievijas uguns varēja pārvietoties attālināti vadāmi bezpilota sauszemes transportlīdzekļi). Jūlija sākumā Krievijas spēki mēģināja pārgriezt šo pēdējo ceļu, ieņemot smagumu ražotnes („Zavod Utyazhelitelei”) teritoriju pie dzelzceļa. Pagājušajā ziemā līdzīgā situācijā Pokrovskā un Mirnohradā gandrīz ielenktās Ukrainas vienības noturēja savas pozīcijas vairāk nekā mēnesi. Kostjantinivkā situācija ir nedaudz labāka, jo Ukrainas spēki joprojām atrodas abos flangos uz priekšu virzošajiem Krievijas spēkiem – rietumos un austrumos. Krievijas vienības, kas virzās caur Dovha Balku rietumos un Novodmītrivku austrumos, līdz šim nav spējušas panākt dziļu ielenkumu, kas varētu novest pie pilnīgas pilsētas okupācijas.
Jebkurā gadījumā nav gaidāms, ka Krievijas spēki drīz virzīsies uz ziemeļiem uz Kramatorsku: tam būtu nepieciešams koncentrēt Kostjantinivkā dronu operatorus un artilēriju, kas savukārt prasītu pilsētas nodrošināšanu. Piemēram, pagājuši seši mēneši kopš Krievija ieņēma Pokrovsku un Mirnohradu, un tās karavīri tikai tagad mēģina sasniegt Dobropiļļas nomali – nākamo mērķi.
Cīņas pie Siverskij Doņecas upes Lai gan Krievijas virzība uz Kramatorsku no dienvidiem – caur Kostjantinivku un Dobropiļļu – tuvākajā laikā ir maz ticama, Krievijas panākumi uz dienvidaustrumiem un austrumiem no Kramatorskas–Slovjanskas apgabala ir acīmredzamāki. Ofensīva notiek trīs virzienos: abos Siverskij Doņecas upes krastos un apgabalā ap Siverskij Doņecas–Donbasa kanālu. Uz ziemeļiem no Siverskij Doņecas Krievijas spēki kopš jūnija beigām veic izšķirošu uzbrukumu Limanas pilsētai. Tāpat kā Kostjantinivkā, Krievijas triecienvienības ir parādījušās visās pilsētas daļās, izņemot rietumu nomali, bet Ukrainas spēki turpina turēt pozīcijas, tostarp centrā. Vienlaikus, negaidot Limanas uzbrukuma beigas, Krievijas karavīri mēģina šķērsot upi uz dienvidu krastu uz ziemeļiem no Slovjanskas. Krievijas triecienvienības ir pamanītas Prišibas ciemā, bet vai šis šķērsojums ir mēģinājums izveidot ilgstošu placdarmu, joprojām nav skaidrs. Uz dienvidaustrumiem no Slovjanskas atsevišķi Krievijas spēki turpina virzīties gar upes dienvidu krastu un jau sasnieguši Piskunivkas ciemu. Nākamais mērķis varētu būt Mikolajivkas pilsēta, Slovjanskas satelīts. Vēl citi Krievijas spēki, kas iepriekš virzījās gar Siverskij Doņecas–Donbasa kanāla austrumu krastu, ir izveidojuši vairākus placdarmus rietumu krastā. Tuvākais Kramatorskai – apmēram 10 kilometru attālumā Malinivkas ciemā – parādījies pēdējās nedēļās. Tomēr Krievijas spēki, visticamāk, nemēģinās izrāvienu uz pilsētu: uzbrukums pilsētas teritorijai būtu iespējams tikai ar visu Krievijas spēku, kas darbojas plašajā frontē no Dobropiļļas līdz Limanai, kopīgiem centieniem.
Kupjanska Ukrainas pretuzbrukums Kupjanskā pagājušajā ziemā palīdzēja Volodimiram Zelenskim uzvarēt informācijas kara kārtā pret Putinu (ar Trampu kā tiesnesi, toreiz tāpat kā tagad). Putins kļūdījās, pastāstot ASV prezidentam, ka Kupjanska ir ieņemta tieši tajā brīdī, kad Ukrainas spēki atbrīvoja pilsētas centru un Ukrainas prezidents gatavojās apmeklēt tās nomali. Kopš tā laika Krievijas spēki ir spējuši atgūt daļu pozīciju pilsētas rietumu daļā (kur atrodas pašvaldība) un ievērojami atspiest Ukrainas karavīrus Oskilas upes austrumu krastā, kur atrodas pilsētas Zaoskillia rajons. Krievijas ofensīvas galvenais mērķis ir acīmredzami likvidēt visu Ukrainas placdarmu austrumu krastā. Krievijas spēki vienlaikus virzās uz Ukrainas upju pārejām Kupjanskā un apdzīvotās vietās Kupjanska-Vuzlova un Kovšarivka. Tāpat kā citos frontes posmos, Ukrainas karavīri neatdod pat bezcerīgas, slikti apgādātas pozīcijas bez cīņas. Šī spītīgā aizsardzība pat nelabvēlīgos apstākļos ir daļa no Ukrainas stratēģijas, ko tagad atbalsta jaunas tehnoloģijas un taktika. Ukrainas spēki var izmantot dronus, gan gaisa, gan sauszemes, lai apgādātu mazas vienības, kas ir atdalītas no galvenajiem spēkiem, kamēr Ukrainas droni uzbrūk Krievijas kājniekiem, kas ir spiesti iebrukt šajās pozīcijās. Ielenktajām Ukrainas vienībām bieži ir iespēja atkāpties pie galvenajiem spēkiem – riskējot kļūt par upuri pašu droniem – jo ienaidnieks nevar izveidot blīvas kaujas formācijas, lai noturētu ielenkumu.
