Kozlovskis: airBaltic biznesa plānā vairs nav akcenta uz globālu izaugsmi

Satiksmes ministrs Kaspars Kozlovskis norādījis, ka aviokompānijas airBaltic biznesa plānā vairs nav akcenta uz globālu augšanu. Viņš plašākus komentārus par plānu solīja sniegt vasaras beigās, atzīstot, ka ir grūti atrast vidusceļu komercnoslēpuma dēļ.

Ministrs uzsvēra, ka Satiksmes ministrija sagaida pamatotu ekspertīzi un izvērtējumu, nevis cerības uz konkrētu iznākumu. Biznesa plānā svarīgi saprast flotes efektivitāti – kā tā pret izdevumiem ģenerē labākos ienākumus. Kozlovskis norādīja, ka runa nav par skaidri definētu nākamo valsts ieguldījumu, bet gan par investīciju un investoru piesaistes jautājumu.

Jautāts par iespējamo darbības sašaurināšanu, ministrs atteicās komentēt, bet piebilda, ka biznesa modelis vairs nevar būt tāds, ka strupceļā valsts atkal iegulda summu "x". Viņš atturējās runāt par konkrētām summām, uzsverot, ka vispirms jāizpildās priekšnosacījumiem. Ja parādās stratēģiskais investors ar reālu finansējumu, tad jālemj par valsts līdzdalību, taču vienkārši dzēst 150–200 miljonu eiro zaudējumus nav iespējams.

Atgādinām, ka airBaltic koncerna apgrozījums pērn pieauga par 4,2% līdz 779,344 miljoniem eiro, bet zaudējumi samazinājās 2,7 reizes līdz 44,337 miljoniem eiro. 2025. gadā aviokompānija pārvadāja 5,2 miljonus pasažieru – par 1% vairāk nekā 2024. gadā. Pagājušajā vasarā par airBaltic akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija Lufthansa, kurai pieder 10% akciju, bet valstij – 88,37%.

Sākotnējais publiskais piedāvājums (IPO) ir apturēts, un uzņēmums to neuzskata par kapitāla avotu 2026. gadā. Gada pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz darbības uzlabojumiem, 2026. gadā airBaltic darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu un 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.