Krāpnieku nozagtā nauda, uzlaužot sociālo tīklu kontus Lielbritānijā, pieaugusi par 400%
Lielbritānijā krāpnieku nozagtā nauda, pārņemot cilvēku e-pastus un sociālo tīklu kontus, gada laikā pieaugusi vairāk nekā par 400%. Noziedznieki bieži izmanto nozagto identitāti, lai pārdotu viltus biļetes.
Lielbritānijas policijas ekonomisko noziegumu uzraudzības dienesta dati liecina, ka krāpnieku nozagtās naudas apjoms, uzlaužot cilvēku e-pastu un sociālo tīklu kontus, pēdējā gada laikā audzis vairāk nekā par 400%.
Attiecīgajā finanšu gadā ziņotais nozagtais apjoms sasniedzis 6,3 miljonus mārciņu, salīdzinot ar 1,2 miljoniem iepriekšējā gadā. Datus apkopo krāpšanas ziņošanas dienests, kuru pārvalda Londonas pilsētas policija — iestāde, kas valsts līmenī atbild par ekonomisko noziegumu izmeklēšanu.
Patiesais zaudējumu apjoms varētu būt daudz lielāks, jo daudzi cietušie noziegumu nepieziņo — bieži kauna dēļ vai tāpēc, ka zaudētā summa bijusi relatīvi neliela.
Viltus biļetes un "mammas" krāpšanas scēnārijs
Vairākos gadījumos krāpnieki pārņem cilvēku kontus, lai, izmantojot zagto identitāti, pārdotu draugiem un paziņām viltus biļetes uz izpārdotiem koncertiem. Viens šāds gadījums skāra mūzikas fani, kuras Instagram konts tika uzlauzts — hakeri izmantoja viņas identitāti, lai piedāvātu biļetes uz Oasis koncertu, un no viņas draugiem izkrāpa 1400 mārciņu. Krāpnieki atdarinājuši viņu tik pārliecinoši, ka draugi un radinieki domājuši, ka sazinās tieši ar viņu.
Citi cietušie saskārušies ar krāpnieciskām WhatsApp un SMS vēstulēm, kurās noziedznieks izlikās par bērnu vai radinieku ārkārtas situācijā, steidzami pieprasot naudu — šo paņēmienu iesaukuši par "čau, mammu" krāpšanu. Bankas Santander dati rāda, ka tās klientu vidū visveiksmīgākie krāpnieki bijuši tie, kas izlikušies par dēlu, otrajā vietā — par meitu.
Krāpšanas ziņošanas dienesta vadītāja Amanda Volfa norādījusi, ka konta uzlaušana vairumam cilvēku ir nevis tikai tehnoloģiska, bet personiska problēma, kas var atstāt cietušos bez pieejas svarīgiem kontiem un radīt bažas par to, kā zagtā identitāte var tikt izmantota pret citiem — ģimeni, draugiem un kolēģiem.
Iestāde sākusi informatīvo kampaņu, aicinot iedzīvotājus aizsargāt savus kontus, pārejot uz tā sauktajām piekļuves atslēgām (passkeys), kur tas ir iespējams — tās autentificē lietotāju, izmantojot ierīci un biometriskos datus, un nav uzlaužamas tāpat kā paroles.
