Kreditēšanas apjoms Latvijā turpina augt, neskatoties uz procentu likmju kāpumu
2025. gada pirmajā pusgadā Latvijā turpinājies straujš kreditēšanas pieaugums gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām, par spīti kāpumam finanšu tirgus procentu likmēs. Aktīvā banku konkurence un zemās kredītu pievienotās likmes veicina jaunu aizdevumu izsniegšanu.
Saskaņā ar jaunākajiem datiem, kreditēšanas apjoms Latvijā 2025. gada pirmajā pusgadā turpinājis palielināties, neraugoties uz finanšu tirgus procentu likmju kāpumu un ģeopolitisko spriedzi Tuvajos Austrumos.
Mājsaimniecību kredītportfelis jūnijā bija par 10,6% lielāks nekā pirms gada, sasniedzot gandrīz 7,2 miljardus eiro. Īpaši strauji audzis mājokļu kredītu apjoms (9,5%), bet vēl straujāks pieaugums bijis patēriņa kredītiem. Neskatoties uz 6 mēnešu EURIBOR likmes pieaugumu no 2,1% februārī līdz 2,6% jūnijā, katru mēnesi līdz jūnijam tika izsniegti mājokļu kredīti vidēji 120 miljonu eiro apmērā. To veicina aktīva banku konkurence, kuras rezultātā kredītu procentu likmes saglabājas zemākas nekā pirms pāris gadiem.
Arī nefinanšu uzņēmumu kredītu atlikums jūnijā audzis par 14,4% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūniju, pārsniedzot 7,2 miljardus eiro. Pieaugums vērojams daudzās nozarēs, tostarp rūpniecībā, enerģētikā un nekustamo īpašumu sektorā. Ilgtermiņa kredītu atlikums pieaudzis, savukārt īstermiņa kredītu atlikums nedaudz samazinājies.
Jaunu kredītu izsniegšanas aktivitāte saglabājas augsta – jūnijā vien izsniegti kredīti par nepilniem 200 miljoniem eiro, bet visa pirmā pusgada kopsumma pārsniegusi 1 miljardu eiro, līdzīgi kā pirms gada.
Mājsaimniecību noguldījumi jūnijā gada griezumā palielinājušies par 8%, sasniedzot 12,6 miljardus eiro, bet uzņēmumu noguldījumi auguši vēl straujāk – par 17,7% līdz 8,3 miljardiem eiro. Straujo uzņēmumu noguldījumu pieaugumu daļēji skaidro ar to, ka jaunizsniegtie kredīti netiek uzreiz izmantoti, kā arī ar zemo bāzi 2024. gada jūnijā.
Noguldījumu pieaugumu veicina gan iedzīvotāju piesardzība, gan augošās procentu likmes, kas padara noguldīšanu pievilcīgāku. Termiņnoguldījumi aug straujāk nekā noguldījumi uz nakti. Tāpat populāras kļuvušas Valsts kases krājobligācijas – to atlikums maijā sasniedza 436 miljonus eiro, kas ir par 35% vairāk nekā pirms gada. To veicina ienesīgums: 12 mēnešu krājobligāciju likme jūnijā bija 2,8%, kamēr banku termiņnoguldījumu likme – tikai 2,3%. Turklāt procentu ienākumi no krājobligācijām netiek aplikti ar nodokli.
Lai gan Latvijas kredītportfelis aug strauji un gada pieauguma temps eirozonā ir viens no augstākajiem (aiz Lietuvas un Bulgārijas), kredītportfeļa attiecība pret IKP joprojām ir ļoti zema – pirmajā ceturksnī 31,8%, salīdzinot ar vidēji 73% eirozonā. Tas norāda, ka Latvijā joprojām ir būtisks izaugsmes potenciāls.
.jpg)
