Kremlis pieprasa ES un NATO pārtraukt Krieviju uzskatīt par ienaidnieku
Kremlis prasa, lai Eiropas Savienība un NATO atsakās no Krievijas uzskatīšanas par draudu un no kursa uz tās stratēģisku sakāvi, ziņo laikraksts "The New York Times". Prasības izskanēja sarunu kontekstā par kara izbeigšanu Ukrainā.
/nginx/o/2026/09/17/17924492t1h55a9.jpg)
Kremlis ir pieprasījis, lai Eiropas Savienība (ES) un NATO, Ziemeļatlantijas aizsardzības alianse, pārtrauc uzskatīt Krieviju par "ienaidnieku vai draudu". Par to 18. novembrī vēstīja ASV laikraksts "The New York Times". Dokumentā arī aicināts atteikties no "kursa, kura mērķis ir nodarīt stratēģisku sakāvi Krievijai". Prasības ir svarīgas, jo tās izskan laikā, kad notiek diplomātiskie centieni izbeigt karu Ukrainā.
Laikraksts norāda, ka šāda izteiksme atbilst Krievijas prezidenta Vladimira Putina retorikai: viņš Rietumu atbalstu Ukrainai pasniedz kā daļu no plāna "iznīcināt" Krieviju.
Incidentu novēršana un sarunas Abū Dabī
Kremlis aicināja arī pilnveidot "incidentu novēršanas mehānismus", īpaši Baltijas un Melnajā jūrā, lai mazinātu nejaušu konfliktu risku.
Laikraksta avoti stāsta, ka sarunās Abū Dabī Putina palīgs Vladimirs Medinskis lasīja šīs prasības. ASV prezidenta pārstāvis Džareds Kušners viņu pārtraucis un jautājis, kādus atbildes soļus Krievija spers spriedzes mazināšanai. Krievijas delegācija atbildējusi, ka strādās šajā virzienā.
Tie paši avoti apgalvo, ka Putins tikšanās laikā Maskavā ar Kušneru un ASV pārstāvi Stīvu Vitkofu apšaubīja, vai Eiropa patiešām vēlas izbeigt karu. Vitkofs un Kušners iebilduši, nosaucot Eiropas pārstāvjus par "konstruktīvi apņēmīgiem mieram".
Eiropas loma sarunās
No 13. novembra ES līderi vienojās, ka sarunās ar Krieviju Eiropu pārstāvēs ES institūcijas un piecas galvenās valstis: Vācija, Francija, Lielbritānija, Itālija un Polija. Saskaņā ar izdevuma "Politico" iepriekšējo informāciju Kaja Kallasa tikusi uzskatīta par kandidāti ES interešu pārstāvēšanai, taču Eiropas līderi baidās, ka viņas stingrā nostāja pret Krieviju varētu atgrūst Kremli.
- novembrī ASV pirmo reizi jautāja Ukrainai, vai tā izstāsies no Donbasa, ja tiktu uzņemta NATO. Ja partneri apstiprinās drošības garantiju paketi, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir gatavs šo jautājumu virzīt publiskai apspriešanai.


