Krievi, kas pēc 2022. gada mobilizācijas pameta valsti, stāsta par dzīvi ārzemēs un zaudējumiem
Neatkarīgais izdevums Meduza, mobilizācijas ceturtajā gadadienā aptaujājis lasītājus, publicējis izvēlētas vēstules no krieviem, kas pēc 2022. gada devušies prom no Krievijas. Lielākā daļa ir apmierināti ar dzīvi ārzemēs, taču gandrīz visi min grūtības pielāgoties un ilgas pēc Krievijas.
Krievu valodā izdotais ziņu medijs Meduza, kas strādā ārpus Krievijas, mobilizācijas ceturtajā gadadienā publicējis lasītāju vēstules par dzīvi emigrācijā. Mobilizācija bija Krievijas varas 2022. gadā izsludinātā iesaukšana armijā kara laikā, un daudzi cilvēki toties izbrauca no valsts. Redakcija norāda, ka saņēmusi vēstules no visas pasaules, un atzīst: lai gan daudzi raksta, ka ir apmierināti ar dzīvi ārzemēs, gandrīz katrā stāstā ir grūtības pielāgoties vai ilgas pēc Krievijas. Redakcija arī brīdina, ka vēstules pārbaudītas, vai tās nav ģenerētas ar mākslīgo intelektu, taču pilnīgi izslēgt manipulācijas nevar.
Serbija un Spānija
Nikolajs Serbijā saka, ka ar dzīvi ir apmierināts un valsts viņam patīk arvien vairāk. Draugus viņš atradis krieviski runājošo vidū. Pirmos trīs gadus viņu sekmējusi nediagnosticēta depresija, un viņš nepārtraukti ilgojas pēc Krievijas dabas un piederības sajūtas. Dmitrijs, 39 gadi, uz Serbiju devies dažus mēnešus pēc kara sākuma ar apmēram 300 eiro, pirmos sešus mēnešus dzīvojis teltī parkos. Šobrīd viņam nav uzturēšanās atļaujas ne darba līguma, taču izlauzies no atkarības un depresijas un nenožēlo aizbraukšanu.
Anja Spānijā novērtē samērā iecietīgo imigrācijas politiku un valsts skaistumu, bet vairāk nekā četros gados nav pieradusi pie dzīves ritma un atradusi domubiedrenes. Viņa strādā nevalstiskajā organizācijā, kas palīdz politieslodzītajiem, un jūt kontrastu starp mierīgo apkārtni un ziņām par represijām Krievijā. Viņa apsver pārcelšanos uz citu valsti.
Izraēla, Vjetnama, Kazahstāna
Makss Izraēlā ir apmierināts, bet repatriācijas procesā divarpus gadus gaidīja konsulāro pārbaudi Kirgizstānā; viņa vecmāmiņa mira, kamēr viņš bija ārzemēs. Jevgēnija Izraēlā jūtas svešiniece, lai gan tur ieguvusi labi apmaksātu darbu savā nozarē, un saka, ka nepieder nevienai no abām vietām. Asja Vjetnamā dzīvo bez vīzas, tāpēc nevar kārtot dokumentus, bet viņai valsts patīk. Viktors Astanā strādā attālināti kā IT speciālists un apsver atgriešanos Krievijā.
