Krievija 2027. gadā plāno ievērojami palielināt kara izdevumus un celt nodokļus
Krievija nākamā gada budžetā karam un aizsardzībai paredz 17,1 triljonu rubļu, un tas ir par 42,8% vairāk nekā šogad. Naudas trūkuma dēļ plānots celt nodokļus, bet valsts zelta rezerves sarūk jau desmito mēnesi pēc kārtas.
Krievija 2027. gadā plāno karam un aizsardzībai atvēlēt 17,1 triljonu rubļu, kas ir aptuveni 206,2 miljardi ASV dolāru. Lai segtu šos izdevumus, Kremlis gatavojas palielināt nodokļus, bet valsts zelta rezerves vienlaikus turpina samazināties. Par to TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” stāstīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš. Dati rāda, ka Krievija karu pret Ukrainu finansē, spiežot savu ekonomiku arvien vairāk.
Izdevumi un nodokļi
Plānotā summa ir par 42,8% lielāka nekā šogad paredzētie militārie izdevumi. Nākamgad tie varētu sasniegt 6,9% no Krievijas iekšzemes kopprodukta un veidot 35,2% no visiem federālā budžeta izdevumiem.
Aptuveni 12 triljonus rubļu Kremlis plāno novirzīt ieroču un militārā aprīkojuma iegādei. Savukārt nodokļu paaugstināšana iedzīvotājiem un uzņēmumiem, pēc Kremļa aplēsēm, varētu dot papildu 1,5 triljonus rubļu jeb aptuveni 18 miljardus ASV dolāru.
Zelta rezerves sarūk
Slaidiņš vērsa uzmanību arī uz Krievijas monetārā zelta rezervju samazināšanos. Septembrī tās saruka par 6,2 tonnām un nokritās līdz zemākajam līmenim kopš 2019. gada beigām. Septembris bija jau desmitais mēnesis pēc kārtas, kad Krievijas Centrālā banka zelta rezerves samazināja.
Tajā pašā laikā Krievijas zelta eksportētāji pēc Rietumvalstu noteiktajiem ierobežojumiem arvien biežāk pievēršas Āzijas tirgiem. Raidījumā minētie finanšu dati liecina, ka kopš pilna mēroga kara sākuma caur Honkongu ir eksportēts Krievijas zelts aptuveni 35 miljardu ASV dolāru vērtībā.
Slaidiņš norādīja, ka Krievijai joprojām ir iespēja izmantot zelta rezerves papildu līdzekļu iegūšanai, taču finansiālais slogs var tikt uzlikts arī iedzīvotājiem.
