Krievija aizliedz dīzeļdegvielas eksportu pēc Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumiem naftas pārstrādes rūpnīcām

Krievijas valdība trešdien paziņoja par dīzeļdegvielas eksporta aizliegumu, cenšoties stabilizēt iekšējo degvielas tirgu, kas cieš no sistemātiskiem Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumiem naftas pārstrādes rūpnīcām. Šie uzbrukumi izraisījuši benzīna deficītu un strauju cenu pieaugumu, un daudzos reģionos autovadītāji stundām ilgi stāv rindās pie degvielas uzpildes stacijām.

Krievijas vicepremjers Aleksandrs Novaks televīzijas valdības sēdē, kuru vadīja prezidents Vladimirs Putins, atzina, ka degvielas situācija joprojām ir sarežģīta un ka pašreizējā situācija degvielas uzpildes stacijās rada sabiedrības bažas.

Tikmēr Krievijas ballistiskās raķetes un ar reaktīvo dzinēju darbināmi bezpilota lidaparāti trešdienas rītā nogalināja vismaz trīs cilvēkus Kijivā. Uzbrukumi notika laikā, kad NATO samits Ankarā pulcēja Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kurš tikās ar Donaldu Trampu un apsprieda iespēju saņemt licences ASV ražoto pretraķešu pārtvērēju ražošanai.

Jūlijā vien Krievijas triecienos Kijivai un tās apkārtnei gājuši bojā 60 cilvēku. ASV prezidenta apņemšanās ļaut Ukrainai ražot Patriot raķešu pārtvērējus bija formulēta neskaidri, un viņš atzina, ka nav runājis ar ASV aizsardzības un kosmosa uzņēmumiem Lockheed Martin un RTX Corporation (agrāk Raytheon), kas ražo Patriot sistēmu. Tāpat nebija skaidrs, cik ātri varētu palielināt dārgo un sarežģīto munīcijas ražošanu.

Krievijas uzbrukumā Ukrainas Melnās jūras ostai Odesai trešdien gāja bojā četri cilvēki, bet seši tika ievainoti. Odesa, Ukrainas svarīgākā osta, ir biežs Krievijas uzbrukumu mērķis vairāk nekā četrus gadus ilgajā karā. Arī Harkiva, Ukrainas otra lielākā pilsēta, trešdienas rītā tika pakļauta raķešu uzbrukumam, bojājot privātmājas un baznīcu. Vēlāk trešdien raķetes trieciens dzīvojamai ēkai nogalināja divus cilvēkus, paziņoja mērs Ihors Terehovs.

Krievijā Ukrainas nakts bezpilota lidaparātu uzbrukumi nogalināja vienu cilvēku un bojāja rūpniecības objektus. Krievija nosodīja NATO lēmumu sniegt militāro palīdzību Ukrainai, norādot, ka tam var būt katastrofālas sekas. Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova paziņoja, ka NATO prioritātes paliek nemainīgas: "Eiropas kontinenta militarizācija, koncentrēšanās uz aizsardzības spēju palielināšanu, gatavošanās bruņotam konfliktam ar Krieviju un, protams, palīdzība Ukrainai." Viņa piebilda, ka, ja NATO stratēģi būtu apstājušies un pārdomājuši, viņi, iespējams, nebūtu pieņēmuši tik bezatbildīgus lēmumus, kas var novest pie katastrofas ne tikai aliansei, bet visai pasaulei.