Krievijā degvielas deficīts saistībā ar Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumiem naftas pārstrādes rūpnīcām
Ukrainas pastiprinātie bezpilota lidaparātu uzbrukumi Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām izraisījuši valsts mēroga degvielas deficītu, liekot Kremlim apsvērt degvielas importu un izraisot sociālo spriedzi.
Degvielas krīze Krievijā
Saskaņā ar "Wall Street Journal" ziņojumu, Krievija saskaras ar ievērojamu degvielas trūkumu, ko izraisījuši Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi valsts naftas pārstrādes rūpnīcām. Kopš jūnija vidus no ierindas izvesti aptuveni 28% Krievijas naftas pārstrādes jaudu, norāda bijušais "Gazpromņeftj" stratēģiskās plānošanas departamenta vadītājs Sergejs Vakuļenko.
Problēma vairs nav loģistikas grūtības vai tirgus nelīdzsvarotība, bet gan tiešs degvielas trūkums. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņojis, ka Krievija pirmo reizi gadu desmitos plāno sākt degvielas importu un notiek sarunas ar vairākām valstīm.
Ietekme uz iedzīvotājiem un ekonomiku
Degvielas deficīts ir valsts mēroga, taču situācija atšķiras atkarībā no reģiona. Maskavā slēgtas daudzas degvielas uzpildes stacijas, pie atvērtajām veidojas stundu garas rindas. Sibīrijā un Ziemeļkaukāzā iedzīvotāji gaida iespēju uzpildīties visu nakti vai ilgāk. Irkutskas apgabalā pie daudz kilometru garajām rindām uzstādīti mobilie tualešu bloki.
Lielākajā daļā Krievijas aizliegts uzpildīt benzīnu kannās, automašīnām noteikti ierobežojumi līdz 20 litriem vienam pircējam. Dīzeļdegvielas deficīts pagaidām nav tik akūts.
Spriedze pieaug: Orlas apgabalā plānots atļaut degvielu pārdot tikai vietējiem transportlīdzekļiem ne biežāk kā reizi nedēļā. Krasnodaras apgabalā notiek kautiņi starp vietējiem un autovadītājiem no Krimas, kur degvielas tirdzniecība pilnībā pārtraukta Ukrainas "dronu blokādes" dēļ.
Politiskās sekas
Degvielas trūkums kļuvis par ikdienu pirms septembrī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām. Lai gan neviens negaida brīvas un godīgas vēlēšanas, tās dod krieviem iespēju klusi paust neapmierinātību. Kāds Maskavas iedzīvotājs atzīmēja, ka viņa sieva stāvējusi rindā pēc benzīna vairāk nekā divas stundas, un tas noteikti ietekmēs viņu attieksmi pret varu pirms vēlēšanām.
Analītiķis Andrejs Koļesņikovs norāda, ka degvielas trūkuma dēļ acīmredzami nobriest sociālā krīze, kas var pāraugt politiskā, bet pagaidām nopietnas sekas nav parādījušās. Ekonomists Janiss Kluge no Vācijas Starptautisko lietu institūta (SWP) piebilst, ka pats Putins atklāti runājis par problēmu, parādot, cik nopietna kļuvusi situācija.
Reakcija un risinājumi
Krievijas varas iestādes atcēlušas iepriekšējos ierobežojumus un atļāvušas pārdot zemākas kvalitātes degvielu. Laikraksts "Kommersant" ziņo, ka Krievija apsver iespēju atļaut naftas pārstrādes rūpnīcām ražot zemas kvalitātes benzīnu pēc standarta "Euro-2", kas aizliegts kopš 2013. gada.
Lai gan degviela joprojām ir salīdzinoši lēta salīdzinājumā ar pasaules cenām, neatkarīgās stacijas sākušas celt cenas. Krievijas varas iestādes reaģējušas, ierobežojot statistikas publicēšanu par mazumtirdzniecības cenām un veicot reidus, lai atklātu iespējamos spekulantus. Krimas melnajā tirgū spekulanti jau pārdod benzīnu par vairāk nekā 500 rubļiem litrā.
