Krievija gatavojas parlamenta un reģionālajām vēlēšanām: galvenās tendences

Krievijas pilsoņi septembrī dosies pie vēlēšanu urnām, lai ievēlētu jaunu Valsts domi un reģionālās amatpersonas. Šīs vēlēšanas notiek laikā, kad karš Ukrainā rada pieaugošu spiedienu uz ekonomiku, un plašie Ukrainas bezpilota lidaparātu uzbrukumi ir izraisījuši degvielas krīzi. Puse Krievijas iedzīvotāju politisko klimatu raksturo kā saspringtu.

Kādas amata vietas tiks aizpildītas?

Vēlēšanas notiks 20. septembrī, Vienotās balsošanas dienas ietvaros. Nozīmīgākais notikums būs trīs dienu ilgās Valsts domes vēlēšanas no 18. līdz 20. septembrim, kurās 225 deputātus ievēlēs vienmandāta apgabalos, bet vēl 225 – pēc partiju sarakstiem. Šī būs pirmā reize, kad vēlēšanās piedalīsies Krievijas okupēto Ukrainas teritoriju iedzīvotāji. Vienlaikus notiks gubernatoru vēlēšanas 11 reģionos – tiešās vēlēšanas notiks Tveras, Belgorodas, Brjanskas, Penzas, Uļjanovskas apgabalos, kā arī Mordovijas, Tuvas un Čečenijas republikās. Ziemeļkaukāza republikās Dagestānā, Ziemeļosetijā un Karačajevā-Čerkesijā reģionu vadītājus izvēlēsies vietējie parlamenti. 39 reģionos vēlēs arī reģionālo parlamentu deputātus, un pašvaldību vēlēšanas notiks gandrīz divdesmit reģionos.

Vēlētāju aktivitāte un elektroniskā balsošana

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) paziņojusi, ka vēlēšanās drīkst piedalīties 17 politiskās partijas. Krievijā ir aptuveni 111 miljoni reģistrētu vēlētāju. Valsts pētniecības centrs VTsIOM ziņo, ka 66% aptaujāto plāno piedalīties vēlēšanās, bet jauniešu vidū šis rādītājs ir vēl augstāks – 73%. Tomēr 66% maijā nezināja, kad notiks vēlēšanas. Reģionālajām amatpersonām esot uzdots nodrošināt vēlētāju aktivitāti aptuveni 50% apmērā. Elektroniskā balsošana, kuru kritiķi apsūdz par iespējamu vēlēšanu viltošanu, ir apstiprināta 33 reģionos, kas aptver aptuveni 48 miljonus balsstiesīgo.

Partiju pozīcijas un izaicinājumi

'Vienotā Krievija', kurai pašlaik ir 321 no 450 vietām Valsts domē, saskaras ar atbalsta samazināšanos. Kaut arī kara laika aptaujas ir grūti pārbaudīt, partijas reitings ir aptuveni 34%, bet martā tas nokritās līdz 29,3%, salīdzinot ar aptuveni 40% pēc kara sākuma 2022. gadā. Alekseja Navaļnija pretkorupcijas fonda (FBK) aplēses liecina, ka 'Vienotās Krievijas' atbalsts ir tikai 16%. Arī prezidenta Vladimira Putina reitings ir samazinājies, tomēr pat nelabvēlīgākajās aptaujās tas nav nokrities zem 65%. Varas iestādes esot samazinājušas mērķa rādītājus 'Vienotajai Krievijai', īpaši reģionos, kur tās atbalsts ir vājāks. Partijai trūkst skaidra politiskā virziena, kas radījis neapmierinātību prezidenta administrācijā, reģionu gubernatoros un partijas biedros. 'Vienotā Krievija' savu kandidātu sarakstu iesniedza tikai pēc pirmās partijas kongress, kas notika svētdien. Sarakstu vada ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins, kara veterāns Vladislavs Golovins, bērnu tiesību komisāre Marija Ļvova-Belova un kara korespondents Jevģenijs Poddubnijs. Bijušais prezidents Dmitrijs Medvedevs, kurš formāli vada partiju, nav iekļauts saraksta augšgalā.

Galvenā konkurence varētu būt par otro vietu. Saskaņā ar VTsIOM datiem, partija 'Jaunie cilvēki', kas dibināta 2020. gadā, ar aptuveni 12% atbalstu ir apsteigusi komunistus un kļuvusi par otro populārāko parlamentāro partiju. 'Jaunie cilvēki' kritizē interneta atslēgšanu, nodokļu palielināšanu un pret abortu vērstus pasākumus, kas, pēc analītiķu domām, paplašina tās pievilcību. Pārējās parlamenta partijas – Komunistiskā partija (10,7%), Liberāli demokrātiskā partija (9,4%) un 'Taisnīgā Krievija – Patiesībai' (5,7%) – saskaras ar identitātes krīzi un vēlētāju zaudēšanu. Liberālā partija 'Jabloko', kas nav pārstāvēta parlamentā, plāno kampaņu ar aicinājumiem nekavējoties pārtraukt uguni Ukrainā, atjaunot informācijas brīvību un izbeigt politiskās represijas, taču eksperti uzskata, ka tās izredzes iegūt vietas ir nelielas.