Krievijā iedzīvotāji masveidā izņem noguldījumus no valsts bankām

Krievijas Centrālās bankas dati liecina, ka iedzīvotāji arvien straujāk izņem naudu no valsts banku kontiem, baidoties, ka valdība var konfiscēt noguldījumus. Augusta pirmajās divās nedēļās izņemti gandrīz 3,4 miljardi ASV dolāru, jūlijā — 7,3 miljardi, bet jūnijā — vairāk nekā 4,5 miljardi dolāru. Kopš gada sākuma izņemtā summa jau pārsniegusi to, kas tika izņemta visā pirmajā gadā pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, un tagad sasniegusi vairāk nekā 24,7 miljardus dolāru.

Avots atsaucas uz bijušu augsta ranga Krievijas finanšu sektora amatpersonu, kas laikrakstam "The Washington Post" skaidrojusi, ka nervozitāti pastiprina arī Ukrainas dronu uzbrukumi Krievijas teritorijā — cilvēki sākot uzskatīt, ka drošāk naudu glabāt mājās, nevis bankā.

Kapitāls plūst arī no valsts

Ne tikai privātpersonas, bet arī uzņēmumi meklē veidus, kā izvest līdzekļus ārpus Krievijas regulatoru kontroles — šī gada otrajā ceturksnī no valsts pārskaitīti vairāk nekā 9,4 miljardi dolāru. Naudas aizplūšana rada likviditātes grūtības bankām un apgrūtina valdībai obligāciju izlaišanu kara finansēšanai. Krievijas ekonomikas izaugsme šogad krietni palēninājusies — pirmajā pusgadā tā bija tikai 0,3%, kamēr gadu iepriekš — 1,2%. Finanšu ministrija nesen atcēlusi plānoto obligāciju emisiju.

Bijusī Krievijas Centrālās bankas padomniece Aleksandra Prokopenko norāda, ka izņemtā nauda liecina par uzticības zudumu banku un finanšu sistēmai, taču uzskata, ka pilnīga noguldījumu nacionalizācija ir maz ticama — drīzāk iespējami ierobežojumi naudas izņemšanai. Vienlaikus Krievijas varasiestādes turpina kampaņu pret turīgiem iedzīvotājiem — pērn konfiscēti aktīvi par 51,5 miljardiem dolāru, tostarp jūnijā no lauksaimniecības magnāta Vadima Moškoviča atsavināti 7,6 miljardi dolāru — lielākā šāda konfiskācija kopš 2022. gada.