Krievija izstājusies no Eiropas Pretspīdzināšanas konvencijas
Krievijas denonsēta Eiropas konvencija pret spīdzināšanu stājusies spēkā 1. novembrī, un Eiropas Padomes komiteja vairs nevar uzraudzīt ieslodzījuma vietas valstī. Komiteja bija saņēmusi ziņojumus par spīdzināšanu arī okupētajās Ukrainas teritorijās.
Krievija ir oficiāli izstājusies no Eiropas konvencijas par spīdzināšanas un cietsirdīgas vai pazemojošas izturēšanās novēršanu. Denonsēšana stājās spēkā 1. novembrī, tieši gadu pēc tam, kad Maskava iesniedza oficiālu paziņojumu. Par to informēja Eiropas Padomes, starptautiskās cilvēktiesību organizācijas, preses dienests. Tas nozīmē, ka valstī beidzas neatkarīga ieslodzījuma vietu uzraudzība.
„Krievijas Federācijas izstāšanās nozīmē Eiropas Spīdzināšanas novēršanas komitejas uzraudzības mandāta beigas šajā valstī. Tā nozīmē arī jebkādas neatkarīgas ieslodzījuma vietu uzraudzības izbeigšanos Krievijas teritorijā,” paziņoja komitejas priekšsēdētājs Alans Mitčels.
Komitejas darbs Krievijā
Krievija konvencijai bija pievienojusies 1998. gadā. No 1998. līdz 2021. gadam komiteja veica 30 vizītes Krievijā un apmeklēja vairāk nekā 450 ieslodzījuma vietu. Krievija bija vienīgā konvencijas dalībvalsts, kas atteicās atļaut publicēt komitejas vizīšu ziņojumus un savas atbildes. Tāpēc Eiropas Padome varēja publiskot tikai četrus ziņojumus. Nepublicēti palikuši arī ziņojumi par 10 vizītēm Čečenijā un Ziemeļkaukāzā laikā no 2000. līdz 2017. gadam.
Pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī komiteja saņēma daudzus ziņojumus par iespējamu spīdzināšanu un cietsirdīgu izturēšanos ieslodzījuma vietās gan okupētajās Ukrainas teritorijās, gan pašā Krievijā. Krievijas varas iestāžu atteikuma sadarboties dēļ komiteja nevarēja veikt vizīti un patstāvīgi izvērtēt situāciju. Eiropas Padome norādīja, ka Ukraina turpretī joprojām ļauj komitejai jebkurā laikā apmeklēt jebkuras ieslodzījuma vietas savā teritorijā.
Kas notika iepriekš
- gada 17. septembrī Krievijas Valsts dome apstiprināja Kremļa vadītāja iesniegto likumprojektu par konvencijas denonsēšanu, un 29. septembrī Vladimirs Putins to parakstīja. 30. oktobrī Krievija nosūtīja denonsēšanas paziņojumu Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.
Konvenciju 1984. gadā pieņēma ANO Ģenerālā asambleja. Tā uzliek dalībvalstīm pienākumu novērst spīdzināšanu savā jurisdikcijā un aizliedz izdot cilvēkus valstīm, kur tiem draud spīdzināšana.
