Krievija karam pret Ukrainu piesaista algotņus no vismaz 21 valsts
Ukrainas militārā izlūkdienesta dati liecina, ka ārvalstu algotņu skaits Krievijas armijā gada laikā pieaudzis par 25 %. Izlūkdienests min vismaz 21 valsti, no kurām Krievija vervē cilvēkus karam.
Ārvalstu algotņu skaits Krievijas armijā pēdējā gada laikā audzis par 25 %. Tas izriet no Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes atbildes uz laikraksta "Ukrainska Pravda" pieprasījumu. Pārvalde nosaukusi vismaz 21 valsti, no kurām Krievija ved cilvēkus karam pret Ukrainu.
Kāpēc Krievija vēršas pie ārzemniekiem
Krievija arvien vairāk paļaujas uz ārzemniekiem, jo pašu valstī cilvēkus savervēt kļūst grūtāk. Līgumkaravīru vervēšanas tempi Krievijas reģionos samazinās. Paaugstinātie maksājumi situāciju neglābj, kaut gan par līguma parakstīšanu vidēji maksā 16–18,5 tūkstošus ASV dolāru. Tāpēc Kremlis, kā iepriekš rakstīja "Ukrainska Pravda", pāriet uz "kluso" mobilizāciju un meklē 600 tūkstošus jaunu karavīru.
No kurienes ved algotņus
Aktīvāk Krievija vervē postpadomju valstīs, proti, Uzbekistānā, Tadžikistānā un Kazahstānā. Taču arvien biežāk krievu vervētāji meklē gribētājus karot Āfrikā, Dienvidāzijā un Latīņamerikā. Nesen šim sarakstam pievienojušās Meksika, Indonēzija, Filipīnas, Panama, Peru un Vjetnama.
Ziemeļkoreja sūta karavīrus
Ziemeļkoreja uz Krieviju sūta nevis atsevišķus algotņus, bet savus militārpersonas. Krievijā tos jau ir vairāk nekā 8 tūkstoši, vēl aptuveni 10 tūkstoši tiek atlasīti un apmācīti. Ziemeļkorejas karavīrus Krievija jau izmantoja kaujās Kurskas apgabalā 2024. gada beigās un 2025. gada sākumā, kad tika izspiesti Ukrainas aizsardzības spēki. Toreiz Maskava un Phenjana pat oficiāli atzina viņu dalību.
Pilnu valstu sarakstu "Ukrainska Pravda" publicējusi infografikā.
