Krievijā kopš gadsimta sākuma slēgta gandrīz puse skolu, atlikušajās ievieš kara propagandu

Krievijas Augstākās ekonomikas skolas šomēnes publicētais ziņojums liecina, ka kopš 2000. gada valstī slēgta gandrīz puse vidusskolu — to skaits sarucis no 68 800 līdz nepilnām 38 000 2026. gadā. Tikmēr skolas vecuma bērnu skaits šajā periodā samazinājies tikai par aptuveni 13,5%, no 20,5 miljoniem līdz 17,7 miljoniem. Šobrīd Krievijā ir mazāk skolu nekā Vācijā, lai gan tās iedzīvotāju skaits ir aptuveni divas reizes lielāks — Vācijā 2026. gadā darbojas vairāk nekā 40 000 skolu.

Vissmagāk slēgšanas skāra lauku apvidus, kur valsts skolu skaits sarucis no vairāk nekā 45 000 līdz aptuveni 21 000 — vairāk nekā uz pusi. Arī pilsētās skolu skaits samazinājies — no 22 700 līdz 16 300. Vidējais skolēnu skaits vienā skolā pieaudzis no aptuveni 300 pirms 15 gadiem līdz aptuveni 470 mūsdienās. Privāto skolu skaits gan pieaudzis no 635 līdz 982, taču tās joprojām veido tikai 2,5% no kopējā skolu piedāvājuma.

Optimizācijas sekas

Slēgšanas iemesls ir 2001. gadā sāktā un joprojām aktuālā optimizācijas programma, kas pārgāja uz finansējumu par katru skolēnu — jo mazāk bērnu, jo mazāk valsts naudas. Līdz 2010. gadam slēgta 26% skolu, 2010. gados slēgtas vēl aptuveni 10 000, bet kopš 2020. gadu sākuma — vēl 2300. Skolotāji un vecāki iebilduši pret apvienošanu, uzskatot, ka lielas skolas ir grūtāk pārvaldāmas un pārpildītas klases pasliktina izglītības kvalitāti. Krievu žurnāla Nozh 2026. gada pētījums saista skolu slēgšanu ar ciematu izmiršanu — ģimenes bieži sadalās, kad viens vecāks pārceļas kopā ar bērniem uz pilsētu. Piemēram, Kirovas apgabala ciems Atari pēc skolas slēgšanas ir gandrīz pilnībā pametis iedzīvotājus. Komunistiskās partijas deputāts Dmitrijs Novikovs prasījis lauku skolas finansēt kā stratēģisku infrastruktūru, nevis pēc skolēnu skaita.

Kara propaganda mācību programmā

Kopš 2022. gada septembra visās Krievijas skolās notiek obligāta iknedēļas nodarbība "Sarunas par svarīgo", kuras plānus sagatavo Izglītības ministrija, tostarp par karu Ukrainā, ko oficiāli dēvē par "speciālo militāro operāciju". No 2023. gada ieviesti jauni vienotie vēstures mācību grāmatu izdevumi, kas Ukrainu apraksta kā "agresīvu antikrievisku placdarmu" un attaisno Krimas aneksiju. Amnesty International pārstāve Anna Raita (Anna Wright) norādījusi, ka grāmatas slēpj patiesību par Krievijas karaspēka noziegumiem pret Ukrainu. Grāmatas šovasar papildinātas ar nodaļu par Trampa un Putina tikšanos Aļaskā, un tās daļēji rediģējis Putina padomnieks Vladimirs Medinskis, kuram piemērotas ES, ASV un Kanādas sankcijas.