Krievija lūdz citas valstis aizliegt protestus pie savām vēstniecībām vēlēšanu dienā
Krievijas Ārlietu ministrija nosūtījusi citām valstīm diplomātiskas notas ar aicinājumu aizliegt demonstrācijas pie Krievijas vēstniecībām Valsts domes vēlēšanu laikā. Vēlēšanas notiks no 18. līdz 20. septembrim.
Krievijas Ārlietu ministrijas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja vietnieks Maksims Raiders paziņojis, ka Maskava nosūtījusi diplomātiskās notas visām valstīm, lūdzot aizliegt demonstrācijas pie Krievijas vēstniecībām Valsts domes vēlēšanu dienā. To vēstīja Krievijas izdevums "Meduza".
Pēc Raidera teiktā, notās Maskava lūdz ārvalstu iestādes "veikt atbilstošus pasākumus vēlēšanu iecirkņu aizsardzībai", tostarp aizliegt publiskas akcijas vēlēšanu dienā. Kā tieši protesti varētu apdraudēt balsošanas drošību, Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis nepaskaidroja. Viņš piebilda, ka Krievija cer uz starptautisko partneru godprātīgu saistību izpildi, taču arī pati valsts "nesēdēs sarokām salikusi".
Valsts domes IX sasaukuma deputātu vēlēšanas paredzētas trīs dienās – no 18. līdz 20. septembrim.
Priekšvēsture
Jau iepriekš Krievijas Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Ella Pamfilova aicināja atņemt balsstiesības tiem krieviem, kas izbraukuši no valsts un, viņasprāt, "nodevuši" to. Pamfilova arī paudusi, ka gaida piketus un "dažāda veida provokācijas" balsošanas laikā "nedraudzīgajās" valstīs.
Tikmēr opozīcijas politiķa Iļjas Jašina vadītā partija "Miera Krievija" aicinājusi galvenajā balsošanas dienā, 20. septembrī, rīkot antikara akciju, aicinot visus, kas nepiekrīt Vladimira Putina politikai, pulcēties pie vēlēšanu iecirkņiem pulksten 12:00.
-
augustā Krievijas Augstākā tiesa izslēdza antikara partiju "Jabloko" no Valsts domes vēlēšanām, apmierinot partijas "Rodina" prasību, kas apsūdzēja "jabločņikus" ekstrēmismā un autortiesību pārkāpumos. Mediji norādījuši, ka tas ir pirmais gadījums mūsdienu Krievijas vēsturē, kad vēlēšanām reģistrēta partija izslēgta no vēlēšanu biļetena.
-
augustā Krievijā uz 11 gadiem un 1 mēnesi ieslodzījumā notiesāja "Jabloko" partijas vadītāja vietnieku Ļevu Šlosbergu, apsūdzot viņu armijas "diskreditēšanā" un "militāro viltus ziņu" izplatīšanā.
