Krievijā miris laboratorijas darbiniece: baumas par mēri pagaidām neapstiprinās
Sibīrijā pēc laboratorijas incidenta nomira jauna pētniece, un radās bažas par mēra izplatīšanos. ASV slimību kontroles centri un PVO uzskata, ka risks plašākai sabiedrībai ir ļoti zems, taču cēlonis joprojām nav apstiprināts.
Krievijā pagājušajā nedēļā nomira jauna zinātniece, kuras nāves apstākļi izraisījuši starptautiskas bažas par iespējamu mēra izplatīšanos. Tomēr eksperti un veselības aizsardzības iestādes uzsver, ka reālais risks ir ļoti neliels.
Kas notika
Pēc Radio Free Europe/Radio Liberty datiem, sieviete strādāja Irkutskas Pretmēra institūtā Sibīrijā. Viņa esot salauzusi mēģenīti darbavietā un vēlāk nomira no smagas pneimonijas, kuras izcelsme tika raksturota kā nezināma. Slimnīca, kurā viņa ārstējās, tika ievietota karantīnā, bet laboratorijas kolēģi izolēti.
Krievijas veselības un patērētāju tiesību aizsardzības iestāde Rospotrebnadzor paziņoja, ka plašā testēšanā nav atrasti mikroorganismi, kas saistīti ar pacientes profesionālo darbību. Kontaktpersonu izsekošana, pēc Krievijas amatpersonu teiktā, nav uzrādījusi bīstamu patogēnu izplatīšanās pazīmes.
Starptautiskā reakcija
ASV Slimību kontroles un profilakses centri paziņoja, ka lietas apstākļi nav apstiprināti un nav pazīmju par plašāku draudu ASV. Pasaules Veselības organizācija ir sazinājusies ar Krievijas iestādēm un, balstoties uz pieejamo informāciju, risku iedzīvotājiem vērtē kā ļoti zemu. ASV aicinājušas Krieviju dalīties ar iespējami plašāku informāciju, bet Kazahstāna, Kirgizstāna, Uzbekistāna un Tadžikistāna ieviesušas karantīnas protokolus.
Ko zināms par mēri
Mēri izraisa baktērija Yersinia pestis, kas sastopama savvaļas grauzējiem un to blusās. Cilvēkiem tā parasti pārnesas ar inficētas blusas kodienu, retāk – tiešā saskarē ar slimu dzīvnieku. Plaušu mēris rodas, ieelpojot baktēriju saturošus pilienus. Šādas formas gadījumā 2025. gada jūlijā Arizonā nomira vīrietis pēc kontakta ar inficētiem kaķiem. Pārnešana no cilvēka uz cilvēku ir reta, pēdējo reizi tā reģistrēta 1924. gadā Losandželosā.
Mēri var izārstēt ar antibiotikām, taču tās jāsāk lietot, tiklīdz rodas aizdomas par inficēšanos.
Eksperti uzskata, ka situāciju būtu viegli ierobežot. Infekcijas slimību ārsts Rutuls Dalals norāda, ka pret mēri pastāv antibiotikas, atšķirībā no Covid-19 laika. Imunoloģe Džidži Gronvala piebilst, ka attālajā Sibīrijā pārvietošanās ir neliela, un atzīst, ka pašlaik par gadījumu zināms ļoti maz.
