Krievija noslāpē Ukrainas Melnās jūras eksporta koridoru
Krievijas uzbrukumi civilajiem kravas kuģiem liegusi jebkuram kuģim ienākt Ukrainas ostās Odesas reģionā, pirmo reizi kopš koridora izveides 2023. gadā.
Krievija pastiprinājusi uzbrukumus civilajiem kravas kuģiem Melnajā jūrā, kas draud noslāpēt Ukrainas vitāli svarīgo eksporta koridoru. Trešdien, 23. jūlijā, neviena kuģa neienāca Ukrainas ostās Odesas reģionā – pirmo reizi kopš jūras koridora izveides 2023. gadā.
“Krievija tur globālo pārtikas drošību kā ķīlnieku. Šodien neviena kuģa nešķērsoja Ukrainas Melnās jūras jūras koridoru – tieši ražas novākšanas maksimuma laikā. Tīšs ekonomisks un humāns terors,” trešdienas vakarā paziņoja Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha. Viņš norādīja, ka uzbrukumi liek ciest miljoniem ģimeņu Āfrikā, Āzijā, Tuvajos Austrumos un Latīņamerikā, kuriem draud cenu kāpums un bads.
Uzbrukumi piespieduši kuģniecības gigantu “Maersk” pārtraukt darbību Čornomorskas zvejas ostā Odesas reģionā, pārvirzot kravas uz Rumānijas Konstancas ostu. Kuģu īpašnieki nolēmuši pārtraukt satiksmi drošības draudu dēļ, lai gan Ukraina solīja joprojām nodrošināt aizsardzību.
“Iepriekš arī bija daudz trāpījumu pa kuģiem, bet lielākoties tie skāra jau piestātnē esošus kuģus,” sacīja Andrijs Kļimenko, Melnās jūras un Baltijas stratēģisko pētījumu monitoringa grupas vadītājs. Viņš piebilda, ka kuģu īpašnieki gaida, kā situācija attīstīsies un kādu risinājumu Ukraina spēs atrast.
Ukraina ir pieprasījusi steidzamu ANO Drošības padomes sēdi 27. jūlijā, aicinot visas valstis nekavējoties pieprasīt, lai Maskava pārtrauc uzbrukumus kuģošanas brīvībai Melnajā jūrā. Uzbrukumi pastiprinājās pēc tam, kad Ukraina veica virkni veiksmīgu triecienu pret Krievijas ēnu flotes naftas tankkuģiem Azovas un Melnajā jūrā, liekot Krievijai apturēt eksportu šomēnes. Tomēr Kļimenko norāda, ka nebūtu pareizi to saukt par atbildi, jo Krievija nekad nav pārtraukusi uzbrukumus Ukrainas ostām un kravām.
Ukrainas Jūras spēku pārstāvis Dmitro Pletenčuks sacīja, ka pastāv liela atšķirība: kamēr Krievija apšauda pilnīgi legāli strādājošus kuģus, Ukraina mērķē uz kravas kuģiem, kas pārkāpj jūras tiesības, nelegāli transportējot sankcijām pakļauto naftu vai ienākot okupēto teritoriju ostās.
“Karš jūrā nekad nav beidzies. Mēs jau esam bijuši līdzīgā situācijā. Jā, spiediens pieaudzis, un kuģniecības kompānijas redz riskus un samazina darbību. Bet mēs turpināsim strādāt, lai atjaunotu mūsu jūras koridora maksimālo kapacitāti,” piebilda Pletenčuks.
Krievijas blokāde 2022. gadā noslāpēja Ukrainas lauksaimniecības eksportu un veicināja pasaules pārtikas cenu pieaugumu par vairāk nekā 60 procentiem līdz martam. Pēc tam, kad Ukrainas jūras spēki izveidoja aizsargātu jūras koridoru, valsts caur to eksportēja vairāk nekā 168,9 miljonus tonnu kravu, tostarp pāri 100 miljoniem tonnu graudu, lielu daļu uz dienvidu valstīm, neraugoties uz atkārtotiem Krievijas uzbrukumiem Odesas ostām.
