Krievijā notiek Domes vēlēšanas kara ēnā: opozīcija izslēgta, Kremlis apsūdz ES kiberuzbrukumos
No 18. līdz 20. septembrim Krievijā notiek Valsts domes vēlēšanas — pirmās kopš pilna mēroga kara sākuma pret Ukrainu —, kurās opozīcijas partijas nav pielaistas. Paralēli Kremlis apgalvo, ka Eiropas Savienība plāno kiberuzbrukumus vēlēšanu sistēmai, lai radītu haosu.
Trīs dienu balsojums vienpadsmit laika zonās
No 18. līdz 20. septembrim Krievija pirmo reizi kopš pilna mēroga kara sākuma pret Ukrainu vēlē jaunu Valsts domi. Balsošana sākās Kamčatkā un Čukotkā un virzās pa vienpadsmit laika zonām līdz Kaļiņingradai, ziņo n-tv.de. Vēlēt aicināti vairāk nekā 110 miljoni Krievijas pilsoņu, kuriem jāizvēlas 450 Domes deputāti; paralēli notiek astoņu reģionu gubernatoru tiešās vēlēšanas, trīs reģionos gubernatorus ievēlēs parlamenti, un 39 reģionos vēlēs reģionālās asamblejas, ziņo web.de.
Opozīcijai ceļš uz vēlēšanām liegts
Uz vēlēšanu zīmes ir tikai desmit partijas, un visas tiek uzskatītas par Kremlim lojālām un kara atbalstošām, norāda web.de. Augustā Krievijas Augstākā tiesa no vēlēšanām izslēdza liberālo pret karu iestājušos partiju "Jabloko" — pēdējo valstī palikušo spēku, kas atklāti pretojās karam. Kā stāsta Londonā mītošais bijušais oligarhs Mihails Hodorkovskis izdevumam "Handelsblatt" (citēts web.de), "Jabloko" sākotnēji tika pielaista, jo tās atbalsts aptaujās bija 2–3 procenti, taču divu nedēļu laikā tas strauji pieauga — iespējams, līdz 25 procentiem — un tas Kremlī izraisīja bažas. Citi kandidāti tika izslēgti parakstu pārbaudēs, formālu kļūdu vai "ārvalstu aģenta" statusa dēļ.
Kremlis vaino ES kiberuzbrukumos
Neilgi pirms vēlēšanām Krievijas ārvalstu izlūkdienests SVR paziņoja, ka Eiropas Savienība gatavo kiberuzbrukumus elektroniskajai vēlēšanu infrastruktūrai un traucēkļus vēlēšanu iecirkņos Krievijā un ārzemēs, plānojot "vēlēšanu dienā radīt haosu", ziņo n-tv.de. Paziņojumā nav minēti nedz vārdi, nedz pierādījumi. n-tv.de norāda, ka apgalvojums ir pretrunā dokumentētiem faktiem: 2025. gada beigās Vācijas valdība izsaukusi Krievijas vēstnieku saistībā ar kampaņu "Storm-1516", kas izplatījusi izdomātas ziņas, tostarp par Vācijas politiķi Robertu Hābeku; Vācijas Ārlietu ministrija 2024. gada kiberuzbrukumu Vācijas lidojumu vadības sistēmai attiecinājusi uz grupu APT28 ("Fancy Bear"), kas saistīta ar Krievijas militāro izlūkošanu GRU; Eiropas Parlaments vairākkārt pieņēmis rezolūcijas par Krievijas iejaukšanos vēlēšanās.
Vēlēšanas arī okupētajās teritorijās
Pirmo reizi vēlēšanas notiek arī Krievijas kontrolētajās Luhanskas, Donecka, Zaporižjas un Hersonas apgabalu daļās, kā arī 2014. gadā anektētajā Krimā, ziņo web.de. Starptautiskā sabiedrība to uzskata par starptautisko tiesību pārkāpumu.
Putina reitings krīt, kara nogurums pieaug
Pēc Hodorkovska vārdiem, Krievija karu var turpināt tikai tāpēc, ka to atbalsta Ķīna, un Krievijas iedzīvotāji karam kļūst nepacietīgi — tas vairs netiktu tolerēts ilgāk par diviem gadiem. Kā ziņo n-tv.de, pavasarī valsts aptauju centrs VCIOM pārtrauca publicēt "atklāto" uzticības aptauju, kurā Putina reitings bija nokrities līdz 29,5 procentiem — zemākajam līmenim kopš kara sākuma —, kamēr "slēgtā" aptauja, kur Putina vārds tiek piedāvāts iepriekš, uzrādīja aptuveni 70 procentus. Vēlēšanu kampaņa noritējusi negaidīti kluса — televīzijas debates atceltas vai kandidāti tajās klusējuši, tā vietā rādīts Putins, kurš pats vēlēšanās nekandidē. Iedzīvotājus nogurdina sankcijas, inflācija un degvielas trūkums, kas radies pēc Ukrainas dronu uzbrukumiem naftas pārstrādes rūpnīcām.
