Krievijā par 25 gadiem skolu skaits sarukusi par 45%, visvairāk – laukos
Kopš 2000. gada Krievijā slēgta gandrīz puse skolu, visvairāk cietušas valsts skolas laukos, liecina Augstākās ekonomikas skolas pētījuma dati. Vienlaikus daudzām atlikušajām skolām trūkst pamata sadzīves ērtību un pedagogu.
Krievijas Augstākās ekonomikas skolas Statistikas izpētes un zināšanu ekonomikas institūts publicējis pārskatu "Izglītība skaitļos", kurā atspoguļoti izglītības sistēmas rādītāji pēdējo 25 gadu laikā. Dati liecina, ka kopš 2000. gada valstī darbojošos pamatskolu un vidusskolu skaits samazinājies par 45%, tas ir, gandrīz divkārt.
- gadsimta sākumā Krievijā bija ap 70 000 skolu, bet šajā mācību gadā tādu palicis mazāk par 38 000. Visvairāk cietušas valsts skolas laukos – to skaits 25 gadu laikā sarucis par 25 000, jeb 55%. Arī pilsētās, kurp pārceļas iedzīvotāji no attālākiem reģioniem un ciemiem, skolu skaits samazinājies par apmēram ceturtdaļu – no 20 700 līdz mazāk nekā 17 000.
Skolēnu skaits šajā laikā sarucis mazāk – no 20,5 miljoniem 2000. gadā līdz 17,7 miljoniem pērn, tas ir, par 14%.
Slēgšanas iemesli un infrastruktūras problēmas
Krievijas mediji norāda, ka galvenie iemesli skolu, sevišķi lauku un mazkomplektēto skolu, slēgšanai ir budžeta līdzekļu ekonomija, iedzīvotāju aizplūšana no mazajiem ciemiem un pedagogu trūkums. Tomēr, neraugoties uz slēgšanu, atlikušo skolu tehniskais stāvoklis bieži neatbilst pamatstandartiem.
Projekts "Если быть точным", atsaucoties uz Izglītības ministrijas datiem, jau iepriekš ziņojis, ka pirms diviem gadiem vairākos reģionos vairāk nekā trešdaļai vai pat pusei skolu nav bijušas pamata sadzīves ērtības. Tivā 68% skolu nebijis centrālās apkures, pusei – kanalizācijas, savukārt Dagestānā un Jakutijā bez kanalizācijas darbojušās vairāk nekā 40% skolu. Aptuveni ceturtdaļai visu Krievijas skolu vajadzīgs kapitālais remonts, ap 500 skolu ir avārijas stāvoklī un atzītas par nedrošām.
Pedagogu trūkums
Izglītības ministrijas dati rāda, ka pedagogu trūkuma dēļ Krievijas skolās un koledžās stundas vada vairāk nekā 40 000 studentu, ne vien no pedagoģiskajām augstskolām – pērn valstī atļauts studentiem no 4. kursa strādāt par skolotājiem neatkarīgi no specialitātes. Laikraksts "Vedomosti" norāda, ka Maskavā skolotāju trūkums praktiski nav jaušams, jo sākuma alga tur ir ap 180 000 rubļu (aptuveni 1800 eiro), tomēr citos reģionos situācija ir citāda, jo alga lielā mērā ir pakļauta reģionu iespējām. Konsultāciju kompānijas "SBS" dati liecina, ka gandrīz puse Krievijas pedagogu ir vecāki par 50 gadiem.
