Krievija par "ārvalstu aģentu" atzīst izdevumu "Novaja Gazeta"

Krievijas Tieslietu ministrija piektdien izdevumu "Novaja Gazeta" iekļāva "ārvalstu aģentu" sarakstā. Iestādes apgalvo, ka izdevums publiski iebildis pret Krievijas plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, izplatījis "nepatiesu informāciju" par vēlēšanām un sadarbojies ar citiem "ārvalstu aģentiem".

Kopš šā statusa ieviešanas 2012. gadā par "ārvalstu aģentiem" Krievijā atzīti simtiem kultūras darbinieku, žurnālistu, uzņēmēju, kā arī mediju un organizāciju. Statusu valsts piemēro personām un organizācijām, ko uzskata par valsts ienaidniekiem. Tām, kas atzītas par "ārvalstu aģentiem", visos publiskajos izteikumos un paziņojumos, tostarp ierakstos sociālajos tīklos, jāpievieno apjomīgs paziņojums par šo statusu.

Vienlaikus iestādes paplašinājušas arī to personu sarakstu, kas atzītas par "ar ārvalstu aģentiem saistītām" — tajā iekļautas vairāk nekā 100 ar "Novaja Gazeta" saistītas personas, tostarp, kā ziņots, partijas "Jabloko" priekšsēdētājs Nikolajs Rybakovs. Saistītajām personām nav jāpilda tik stingras prasības, taču tām savs statuss jānorāda visos vēlēšanu kampaņas materiālos.

"Novaja Gazeta" pārtrauca drukāto izdevumu publicēt drīz pēc 2022. gada iebrukuma Ukrainā, kad valdība sāka plašāku preses vajāšanas kampaņu ar jaunu cenzūras likumu palīdzību. Izdevums turpina publicēt rakstus un video tiešsaistē. Tā bijušais galvenais redaktors Dmitrijs Muratovs 2021. gadā saņēma Nobela Miera prēmiju par ieguldījumu vārda brīvības aizsardzībā.

Tajā pašā dienā Tieslietu ministrija par "ārvalstu aģentiem" atzina arī rakstnieku Fēliksu Sandalovu, dzejnieku Sergeju Leibgradu, zinātnieci Tatjanu Tatarinovu un zinātnisko žurnālu "Historical Expertise". Kopumā šajā sarakstā tagad ir vairāk nekā 1250 personu un organizāciju. Visiem pieciem izvirzīta apsūdzība sistemātiskā jau esošu "ārvalstu aģentu" vai "nevēlamu" organizāciju materiālu izplatīšanā un "nepatiesas informācijas" izplatīšanā par valdības politiku.